Galvenā pazīme ir hiperglikēmija jeb paaugstināts glikozes līmenis asinīs, urīnā. Par hiperglikēmiju uzskata stāvokli, kad asinīs glikozes koncentrācija ir augstāka par 11,00 mmol/l. Klasiskas diabēta pazīmes ir – pastiprināta ūdens dzeršana, pastiprināta urinēšana, svara zudums pie labas apetītes, resns/novājējis dzīvnieks, katarakta, hroniska vemšana/caureja u.c.
Ar cukura diabētu visbiežāk saslimst 4 – 14 gadu veci suņi. Augstāko saslimšanas līmeni novēro 7 – 9 gadu vecumā. Sieviešu kārtas suņi slimo divreiz biežāk nekā vīriešu kārtas. Kaķi ar diabetes mellitus var saslimt jebkurā vecumā, tomēr saslimšanu biežāk novēro dzīvniekiem, kas ir vecāki par 6 gadiem. Slimība biežāk sastopama vīriešu kārtas kaķiem.
Glikozes koncentrācijas noteikšana asinīs ir viegli un ātri veicams diagnostiskais tests, ko var izpildīt atsevišķi vai arī nosakot kopējo dzīvnieka bioķīmisko rādītāju paneli. Praksē bieži izmanto ātros glikozes noteikšanas testus ar glikozometru. Parasti diabetes mellitus diagnosticēšanai pietiek ar glikozes koncentrācijas noteikšanu. Tests ir ērts un viegli izpildāms, noderīgs arī glikozes koncentrācijas kontrolei asins serumā insulīna terapijas laikā.
Ārstēšana: diabetes mellitus ir jāārstē ar insulīnu visu dzīvnieka mūžu. Insulīns galvenokārt tiek ražots no liellopu un cūku aizkuņģa dziedzeriem, kā arī tiek sintezēts. Insulīns pārsvarā tiek ievadīts dzīvniekam zemādā ar injekciju 1 – 2 reizes dienā.