Varbūt premjers, veļot sev un valdībai plecos vēl vienu smagu problēmu, gluži prātīgi un pat makjavelliski nodrošinās pret varbūtējas demisijas riskiem? Galu galā pat ZZS rindās var kādā nervozā brīdī (piemēram, ja zemsaviešiem gūto pašvaldību mandātu skaits krasi atšķirsies no cerētā) sākties runas, ka «ziniet, mēs neko sliktu par Kučinski negribam teikt, bet jūs taču redzat – puisis nevelk».
Tagad katrs viņa krēsla tīkotājs ļoti rūpīgi apdomās, vai vispār ir vērts izraisīt politisko krīzi. Turklāt medicīnas finanšu sakārtošana ir «veiksmīgi» atlikta pārāk ilgi, premjeram un veselības ministrei Andai Čakšai vairs nav iespēju turpināt priekšteču muļļāšanos.
Latvijas veselības aprūpē ik gadu trūkst 300 miljonu eiro, mēs sen esam atpalikuši no baltiešu kaimiņiem, apgalvo dakteris un deputāts Romualds Ražuks. Ministre cer, ka nākamgad nozares budžetam klāt nāks 200 miljoni. Šķiet, valstiskā medicīna nav sabrukusi tikai tāpēc, ka tā sakņojas turpat, kur Valda Dombrovska taupības politikas «veiksmes stāsts» – latviskajā pacietībā.