Daudz laimes manai un tavai Latvijai!

Otrdien Rīgas pilī Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikās ar labākajiem radošo darbu un video uzrunu autoriem, savā uzrunā, kā vēsta Valsts prezidenta kanceleja, paužot prieku, ka šogad konkursā bijis ievērojami vairāk dalībnieku nekā pērn: «Sapņi piepildās — šāda noskaņa bija daudzos konkursa iesūtītajos darbos, par ko man liels prieks. Esmu gandarīts, ka jūs iedrošināt cits citu gan uzdrīkstēties sapņot, gan mudināt strādāt, lai mērķus sasniegtu.»

Konkursam bija iesūtītas 278 esejas un 17 video uzrunas. To autori 5. — 12. klašu skolēni no visas Latvijas. Desmit, pēc žūrijas domām, labāko darbu autori saņēma R. Vējoņa apbalvojumu, bet trīs no viņiem ieguva īpašu balvu — iespēju piedalīties svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī viņu darbi tiks iekļauti svētku programmā.

Svinīgajā valsts svētkiem veltītajā pasākumā piedalīties bija ielūgti arī Valmieras Valsts ģimnāzijas 10.B klases skolēni Katrīna Dukate un Toms Kristiāns Podjakuniks.

Katrīna un Toms Kristiāns ir klases biedri. Saviem vidusskolas gadiem no ģimnāzijas piedāvātā abi izvēlējušies matemātikas izglītības programmu. Klases audzinātāja Dace Pabērza par viņiem saka: Katrīna ir mūsējā jau no proģimnāzijas 7. klases, Toms Kristāns skolas kolektīvam pievienojās šajā rudenī. Abi ir mērķtiecīgi, aktīvi, gudri un gaiši jaunieši.

Katrīna teic, ka piedalīties konkursā mudinājusi tieši klases audzinātāja, un — kāpēc ne! Šoruden viņa jau radoši izpaudusies skolā notiekošajā Dzejas slamā, iesaistījusies Jauno astronomu skolā, ar prieku Mūzikas skolā spēlē vijoli un nupat sākusi dziedāt Valmieras Kultūras centra sieviešu korī «Jumara». Brīvo brīžu ir maz, bet viņa atrod laiku arī dažādu video sižetu veidošanai, jo ļoti patīk to darīt. Tāpēc arī savai kā Valsts prezidentes uzrunai priekšroku devusi videosižetam.

Toms Kristiāns 9. klasi absolvēja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, kur bija viens no labākajiem skolēniem, sākot no 7. klases — pašvaldības stipendiāts, jo vienmēr bijis viens no skolas labākajiem audzēkņiem. Labs stāstnieks, bet, ienākot Valmieras Valsts ģimnāzijas 10. klasē, nolēmis iegūt papildizglītību Jauno juristu skolā, kā arī programmēšanas pulciņā. Toms, liekas, būs nopietns zinību racējs, spriež klases audzinātāja.

Par pasākumu Rīgas pilī, kur bijuši pirmo reizi, ekskursiju tajā un tikšanos ar Valsts prezidentu jaunieši ir vienisprātis: interesanti, ļoti forši pavadīts laiks! Pēc apbalvošanas sekojusi ļoti saturīga Valsts prezidenta institūcijas 95 gadiem veltīta konference ar iepriekšējo prezidentu piedalīšanos.

----------------------------------------------------

Ieraudzīt vairāk labo

Katrīna Dukate,

Valmieras Valsts ģimnāzija, 10.B klase

Mēs bieži vien esam noguruši no ikdienas dzīves. No darba, no pienākumiem vai no atbildības. Noguruma un laika trūkuma dēļ mēs vairs neesam tik laimīgi, kā gribētos būt.

Arī man ir savi pienākumi. Mans darbs šobrīd ir mācības. Ne vienmēr manas atzīmes ir tādas, kā es vēlētos, un tas mani ļoti sanikno.

Tomēr man patīk pamosties no rīta un dzirdēt aiz loga skaņu, kad lietus lāses sitas pret manu palodzi.

Man patīk Jāņos plūkt margrietiņas un pīt sev vainadziņu tikai no tām.

Man patīk iet ar draudzenēm uz mežu meklēt sēnes, pat ja atrodam tikai vienu.

Man patīk atrast mārīti, paņemt to rokās un pētīt, līdz tā aizlido.

Man patīk dziedāt latviešu tautasdziesmas, jo tās man liek justies pacilāti.

Tie ir tikai daži sīkumi, kuri man liek justies labi šeit pat — Latvijā. Mēs bieži vien esam aizrāvušies ar ikdienas rutīnu un pat neredzam, cik Latvija ir skaista un ka mēs varam veidot brīnišķīgas atmiņas kopā ar savu ģimeni un mums dārgajiem cilvēkiem. Tikai mēs paši varam kontrolēt savas dzīves un piepildīt tās ar mīlestību un prieku.

Tādēļ novēlu ieraudzīt vairāk labo un vairāk priecāties par mazām lietām, kas dara jūs laimīgus.

Daudz laimes Latvijas dzimšanas dienā!

----------------------------------------------------

Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā

Toms Kristiāns Podjakuniks,

Valmieras Valsts ģimnāzija, 10.B klase

Labvakar, Latvija! Labvakar, latvieši visā pasaulē!

1918. gada 18. novembrī, tieši septiņas dienas pēc Pirmā pasaules kara beigām, kad sāpes un ciešanas vēl bija svaigas, kopā sanāca cilvēki, kuri vēlējās brīvību savai valstij un savai tautai. Ja viņu nebūtu, es nezinu, kāda pasaule būtu tagad. Bet man tas nav jāzina, jo mēs esam šeit — brīvā un neatkarīgā valstī, jo viņi tik ļoti to vēlējās. Šodien mēs viņus saucam par varoņiem un turam godā viņu piemiņu, atceramies svētkos un sakām paldies, noliekot ziedus viņu atdusas vietās.

Bet tā ir pagātne. Mēs, protams, nedrīkstam un negribam aizmirst to, kā mēs ieguvām šo brīvību, jo bez pagātnes nav nākotnes, bet mēs nedrīkstam domāt tikai par to, kas ir bijis. Ja mēs visu laiku skatīsimies atpakaļ, tad mēs neredzēsim, kas notiek pašreiz, nepamanīsim, ka mūsu valstī rodas varoņi, kas dzimuši jaunajos laikos. Mēs bieži skatāmies uz pagātni, atceroties to ar lepnumu, bet tā mēs novēršamies no tagadnes. Mēs aizmirstam, ka nav jānonāk kaujas laukā, lai kļūtu par varoni. Vai tā nav varonība, ja cilvēks dzīvo savā zemē, domā par tās labklājību, domā par nākotni, dara visu, lai mūsu dzīve būtu arvien labāka? Šie cilvēki ir mūsu nākotne, viņu darbs, viņu zināšanas, viņu gribasspēks un vēlme darboties.

Mūsu valsts pagātni, tagadni un nākotni veidojam mēs — latvieši. Mēs esam divi miljoni mazu daļiņu, kas veido mūsu valsti. Pat tie, kas Latvijā vairs nedzīvo, ir daļa no Latvijas. Ja latvietis, dzīvodams kādā svešā valstī, iegūst atzinību, tad Latvija arī iegūst atzinību. Mēs visi esam vienoti, lai kur arī mēs atrastos. Mūs visus vieno tā uguns, tas patriotiskais gars. Lai kur arī šie aizbraukušie latvieši būtu, es zinu, ka šajā dienā viņi domā par Latviju tāpat kā visi tie, kas dzīvo Latvijā.

Mēs visi esam daļiņas no Latvijas, mēs un tikai mēs esam tie, kuri Latviju var padarīt spožāku par zvaigzni. Ja mēs domāsim gudrāk, tad Latvija domās gudrāk. Ja mēs darīsim labāk, tad Latvija darīs labāk. Ja mēs runāsim skaistāk, tad Latvija runās skaistāk. Mums visiem ir jāpieliek roka, lai Latvija var spīdēt tik spoži, ka mūs var redzēt no jebkuras pasaules daļas. Mums neviens nepalīdzēs. Mums viss ir jādara pašiem, ar saviem spēkiem un ar savām spējām.

Bet šodien ir svinību diena. Šodien mēs varam atpūsties, varam pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni, padalīties šajā patriotiskajā gaisotnē, ko mēs visi izjūtam. Atpūtieties kārtīgi, jo Latvija nebūs zvaigzne, ja mēs to tikai nedaudz uzspodrināsim. Smeliet spēku šai kopības sajūtā, lai mēs visi varam padarīt Latviju par tādu, kādu vēlamies. Es novēlu katram no jums sagaidīt Latvijas simtgadi ar domu, ka Latvija bija, ir un būs vienmēr.

Dievs, svētī Latviju!