Pašām savas melones un Gaismas sakne
Mūs tāpat kā daudzus citus daiļdārza apmeklētājus pirmā sagaida ruda kaķene, par kuru saimnieces saka: «Veca un gudra kā pasaule!» Čirka parāda, ka ir plašajam dārzam piederīga, tādēļ arī mūs pavada visā vairāk nekā hektāru lielajā teritorijā. Zenta ekskursiju iesāk ar stāstījumu par daiļdārza ierīkošanu 1984. gadā, arī ar atmiņām par 1996. gada pārmaiņām, kad ģimene ieguva papildu zemi. Stādu audzēšanai tad tikusi vēl viena siltumnīca un vēl viens zemes hektārs. Zenta turpina: «Citiem dekoratīvo augu kolekcijām vajag plantācijas, mums pietiek ar dažiem hektāriem, bet pie nosacījuma: katram sava vieta, savs kaktiņš jāatrod, lai dārzs priecē cauru gadu! Pirmie pavasara vēstneši — zilie cīrulīši, dzeltenās mazpurenītes — bagātīgi nozied dārza parka daļā zem lazdu audzes, kur pēcāk tos nomaina maijpuķīšu klājiens, bet pēdējie dārzu iekrāso divu veidu etiķkoki (arī ar šķeltām lapām!) un pīlādžu koki (arī ar dzeltenām, baltām un violetām ogām!). Katram augam savs uznāciens! Lūk, krāsaino zandedešiju audze, kas noziedēja vairākos toņos. Vai zemi sedzošās, pavasarī bagātīgi ziedošās (pildītās un nepildītās) sangvinārijas, lūk, zemeņavenes, kuras zālienā saliktas atsevišķā aplī, īpaši skaistas ir divreiz — baltajos ziedos un košajās, dekoriem tortēs tik piemērotajās ogās.»
DIENLILIJU KOLEKCIJA. Zenta, košumu izrādot, apliecina, ka šo liliju krāšņie ziedi ir lieliski ēdienu dekori, jo — ēdami, pie tam katram sava garša. Jāņa Līgata foto