Māris: «Re, šis motors, ko lieku klāt savai laivai, sver 23 kilogramus. Lai es to dabūtu mašīnā un vēlāk līdz laivai, motors jāpaceļ sešas reizes: jānoceļ no (glabāšanas) statīva, jāieceļ mašīnā, jāizceļ no mašīnas, jāuzceļ uz ratiņiem un jāaizstumj līdz laivai, jānoceļ nost un tad vēl jāieceļ laivā! Atpakaļ – tas pats. Es jau tā motoru arī visu laiku cilāju – ko darīsi… Bet vienā brīdī, kā jau mūsu vecuma džekiem tas mēdz būt, sāka mugura sāpēt. Biju satraucies – mugura sāp, bet uz ezeru braukt gribas: kā dabūšu motoru līdz laivai un laivā?
Ilgi domāju, ko lai dara, līdz uztaisīju šitādu variantu! Starp citu, laivas motoru nedrīkst glabāt guļus, tikai stāvus, pārvadāt – īslaicīgi – var arī guļus. Re (rāda iekraušanas procesu), tagad es paņemu ratiņus ar motoru, paceļu atbalstu augšā un stumju uz mašīnu. Attaisu bagāžnieku, nolaižu aizmugures sēdekli, lai vieta sanāk garāka. Tagad paceļu ratiņu priekšu ar mazajiem ritenīšiem augšā un bīdu iekšā bagāžniekā. Tad vienā brīdī jāattaisa vaļā fiksators, kas satur kopā ratiņu koka platformu un metāla (ap roktura asi) grozāmo rāmi, tad rāmi, pirms tam pagriežot motora galvu sāniski, pārloku pāri motoram. Gatavs, var bīdīt ratiņus līdz galam iekšā bagāžniekā, var braukt uz ezeru. Dzīve jau piespiež mums visādus šitādus štruntus (smejas) uztaisīt, citādi nevar! Motora ņemšana ārā no bagāžnieka notiek, visu darot pretējā secībā.
RIPOJAM IEKŠĀ! Pie auto bagāžnieka ratiņi ar motoru tiek sagāzti, līdz mazie platformas ritenīši pāri malai un bagāžniekā iekšā. Tad atliek atvilkt fiksatora bultu platformas sānā, lai varētu metāla rāmi atlocīt pāri motoram.