Zinot, ka Jette no sešu gadu vecuma slimojusi ar kaulu tuberkulozi un kopš vienpadsmit gadu vecuma zaudēja spēju pārvietoties kājām, var tikai apbrīnot šī miesās sīkā un trauslā, bet garā lielā cilvēka gribasspēku, nepadošanos, vēlmi nepārtraukti garīgi augt, radoši izpausties, par spīti likstām un fiziskajām sāpēm – priecāties. Kamēr nebiju lasījusi «Dienu grāmatu», par Jetti bija radies priekšstats tikai kā par nepārspējamu cimdu rakstu rakstītāju, cimdu gleznu gleznotāju, bet viņas piezīmes nu apliecina, ka Jette bijusi arī liela domātāja.