Neraksturīgi mūsu kompānijas ikgadējām tūrēm uz Zviedrijas ezeriem, taču jau trešo gadu pēc kārtas un otro reizi sešatā, dodamies uz mazpilsētiņu Hedemoru tikai 170 kilometru attālumā no Stokholmas. Interesanti, ka dažus no mūsu seksteta satieku vien pēc gada pārtraukuma, atkal pirmajā pilnajā jūnija nedēļā…
Sākas viss ar 1. jūnija rītu, kad, nobraukuši no prāmja Zviedrijas galvaspilsētā, pirmo pitstopu kā allaž izdarām pie liela copes štrumu veikala. Protams, ekipēti ar visu iespējamo un neiespējamo jau tā esam līdz zobiem, taču kaut kas te allaž tiek vēl papildus iegādāts… Vēl pēc pāris stundām esam tiešām optimāli nokomplektētajā un sešiem vīriem komfortablajā Birgitas kundzes kotedžā pie Hovrana ezera, kurš mūs atkal pārsteidz… Lai nokļūtu līdz ostiņai, kurā mūs šoreiz gaida ne vairs 3, bet jau 4 laivas, arī viena ar tikai 5 zirdziņu motoru, kā mēs jokojam, džokera braucieniem vienatnē, šoreiz gandrīz 50 metrus jābrien pa ūdeni! Gandrīz līdz ceļiem vietā, kur divus gadus lepni gājām ar krokšiem… Laiks vēl nav īsti vasarīgs, un gumijnieki mums tikai diviem, pārējiem atliek vien uzrotīt ūziņu galus un forsēt šo posmu basiķī… Visticamāk, ka šāds ūdens līmeņa pacēlums ezerā saistīts ar vēja virzienu, galu galā Hovranam cauri tek arī paliela upe.
ATALGOTS! Ar šo 1,15 kilogramus smago strīpaini Uldis pierakstījies asaru ķērāju virslīgā. Foto no mūsu copes komandas arhīva