Vaļasprieks ir atslēgas vārds pret garlaicību. Ir svarīgi kaut brīdi dienā darīt tiešām to, kas sirdij tuvs. To māca jauniešiem, darbā pārgurušajiem pieaugušajiem, bet šo padomu labprāt ievēro arī cilvēki pensijas vecumā. Un viņi saka tik zināmo: ir tik daudz darāmā, iesāktā, ja tikai visam būtu laiks! Strādājošam tas liekas pat savādi, bet radošie, trauksmainie seniori jau nestājas. Viņus var satikt dejojot, muzicējot, mācoties svešvalodas, spēlējot kārtis, peldot, vingrojot, adot, tamborējot, aužot, gleznojot, dodoties ceļā. Tam visam tiešām ir vajadzīgs laiks.
«Liesma» uzrunāja vairākus seniorus, kuri aktīvi darbojas dienas centrā «Atvasara». Viņi iesaistījušies Valmieras pilsētas pensionāru biedrības aktivitātēs un spriež, ka bez šīs kopā sanākšanas, dažādu notikumu plānošanas nemaz nevarētu savu ikdienu iedomāties. Vairumam no kundzēm un kungiem aiz muguras garš darba mūžs – 30 un 40 gadi, kas nostrādāti pilsētas rūpnīcās un fabrikās, strādāts vienkāršs darbs un pabūts vadošajos amatos, bet tagad viņi ir brīvi no pienākumiem un prasībām, kuras uzliek citi. Tagad viņi ir sev kungi un pavēlnieki, tāpēc dara to, ko sirds kāro.
Mirdzu Puķīti satiekam rītā, kad viņa tikko atgriezusies no ceļojuma pa Baltkrieviju.
«Uz Brestu braukt mani pierunāja. Kāpēc lai atsakos? Biju tur bijusi skolas gados, jaunībā, bet tagad tas atkal ir pavisam citādi. Baltkrievija ir ļoti mainījusies. Izskatījās kārtīga, spēcīga,» stāstīja Mirdza, atceroties, ka aizgājušajā vasarā arī daudz pa Latviju braukts un apskatīts.
Biedrībā stāsta, ka jau pērnajā pavasarī Valmierā tik labi zināmais skolotājs Ivars Briedis saviem domubiedriem senioriem licis priekšā vismaz desmit ekskursijas, lai spriež, lai izvēlas, kurp doties. Ar prieku pabūts Cēsu pusē, Burtnieku novadā, Salacgrīvā, Ainažos un citviet.
CEĻĀ DOŠANĀS ir viens no vaļaspriekiem, kas Mirdzas Puķītes dienas padara interesantākas. Uz nodarbībām dienas centrā viņa brauc ar riteni, bet ar autobusu labprāt dodas tuvos un tālākos ceļojumos. Jāņa Līgata foto