Kāds vīrietis, uzņēmējs, reiz teica: «Katram jādara savs darbs.» Aptaujātās valmierietes tam piekrita, piebilstot, ka zina arī citas sievietes, kuras savas mājas durvis atvērušas telpu apkopējiem.
INGA: «Pirms dažiem gadiem šādu telpu tīrīšanas pakalpojumu ņēmu un zinu, ka cilvēku, kuram var uzticēties, kurš godprātīgi šo darbu izdarīs, ir diezgan grūti atrast.
Pieredze šajā ziņā man ir diezgan bēdīga. Sākumā mums reizi nedēļā nāca ļoti laba kundzīte, ko atradām caur sludinājumu. Paši viņu vedām no pilsētas, jo dzīvojam piepilsētā, arī aizvedām atpakaļ uz mājām. Galvenā prasība bija tikai grīdu sakopšana, bet kundzīte bija tik jauka, ka viņa pamanīja arī, ka veļa nav izgludināta, un to izdarīja, sacepa ļoti garšīgus pīrādziņus, viņa kļuva par savu cilvēku. Bijām abpusēji ļoti apmierināti. Varbūt tāpēc arī esam nedaudz izlutināti un līdzvērtīgu cilvēku vietā nevaram dabūt. Diemžēl gadi gāja, un varēšanas sieviņai arī vairs nebija kā iepriekš. Nācās meklēt citu cilvēku. Sāka nākt, var teikt, dāma, kurai vairāk patika pasēdēt ārā uz lieveņa un uzpīpēt, tāpat pašņakarēties pa skapjiem, mazāk pievērsties darbam. Nevaram jau visu laiku cilvēkam piesēdēt klāt, tad labāk pati sēžu mājās. Nopirku robotu un pašlaik telpas tīru pati.
Bet nāk pavasaris, vajadzēs logus mazgāt, un atkal kādam palīgam mājas tīrīšanu labprāt uzticētu. Pašai to tomēr diezgan grūti veikt, ir pamatdarbs, gribētos kādu palīgā, jo sīkie darbiņi ikdienā paliek nepadarīti. Pirms jaunā gada bija sludinājums avīzē, viena sieviete piedāvājās, bet kur garantija, ka darbs tiks padarīts kvalitatīvi? Piemēram, pēdējā kundzīte neredzēja, ka vajag notīrīt gar durvju kliņķiem, uzskatīja, ka tas ir tāds sīkums.