«Braucām mēs toreiz uz copi Dņeprā četratā – ar piepilsētas vilcienu, kurā viens vagons bija domāts tieši makšķerniekiem. Bet viņiem visiem tie garie kāti līdzi! Toreiz jau saliekamos bambusa kātus nopirkt gandrīz nevarēja… Ienes katrs makšķernieks savu kātu vagonā un noliek uz grīdas. Vagonā visi pīpē! Bet pie durvīm nolikta tukša konservu bundža, tajā katrs vagonā iekāpušais ieliek naudiņu par vilciena biļeti. Zināja jau visi toreiz, cik maksā biļete līdz Dņeprai, kur makšķerēšanas vieta bija, taču pašas biļetes nepirka, tikai naudu ielika bundžā.