Zinātnieki izpētījuši, ka bērniem, kas, jau atrodoties mātes miesās, dzīvojuši kopā ar dzīvniekiem, parasti šādu alerģiju nav. Viedoklim, ka dzīvnieks izraisīs alerģiju, parasti ir cits iemesls, visdrīzāk tā ir vecāku aizbildināšanās. Patiesībā viņi nevēlas, lai bērns kontaktētos ar dzīvniekiem. Un žēl. Jo ar dzīvniekiem bērni izaug laipnāki, iemācās rūpes un līdzjūtību. Ja dzīvnieks nomirst, tad bērns izjūt cilvēcisku pārdzīvojumu – sāpes. Savukārt šādas emocijas mūs padara par cilvēkiem.
Ja dzīvnieki ģimenē nekad nav bijuši, labāk sākt ar jūrascūciņām, papagaiļiem, kaķiem. Bez pieredzes saziņā ar dzīvniekiem uzreiz ņemt suni kinologi neiesaka.
Uzdodiet sev jautājumu – kas ies pastaigās, kas pieskatīs un rūpēsies par manu suni, ja es saslimšu vai došos atvaļinājumā? Tas nav kaķis, pie kura var atnākt, pabarot, nomainīt smiltis, noglaudīt un aiziet. Suns vēlas staigāt neatkarīgi no jūsu noskaņojuma, laika apstākļiem un vēlmes pavadīt vakaru ar draugiem. Neticiet, ka suni var iemācīt nokārtoties uz autiņiem, vīriešu kārtas pārstāvjiem to iemācīt ir gandrīz neiespējami. Kuce to var, taču arī sega vai krēsls ir no līdzīga materiāla… Un noteikti jāpadomā, vai jums būs nauda veterinārā ārsta pakalpojumiem. Tas ir dārgi, tāpēc ka veterināros izdevumus valsts nekā nefinansē. Lētāk tas nekādi nevar izmaksāt.