«Kaķenītes Mašas, kura pati bija pie mums atnākusi, dzīve pēc vairākiem kopā pavadītiem gadiem beidzās zem mašīnas riteņiem. Dēls Artūrs viņas zaudējumu ļoti pārdzīvoja, un nolēmām atkal kādu kaķīti paņemt. Nospriedām, ka jaunas, labākas dzīves iespēju dosim dzīvnieku patversmes iemītniekam un ka tam noteikti jābūt rudam kaķītim. Kad ieradāmies patversmes kaķu mājā, visi tās iemītnieki palika sēžot stūrītī un tikai viens no kaķēniem uzreiz pie mums ar Artūru pienāca un ierausās klēpī. Pie tam tieši ruds runčuks — tāds, kādu gribējām. Nolēmām, ka ņemsim viņu uz savām mājām. Artūrs ātri vien izdomāja runcītim vārdu Kukī (laikam tas no kādas spēles vai multfilmas). Tā Kukī arī palika,» stāsta kaķīša saimniece valmieriete TATJANA.
Iepriekš jums bijusi kaķenīte, tagad runcītis. Vai jūtat kādas atšķirības uzvedībā, saskarsmē?
Nekādas atšķirības nav, jo gan Maša, gan tagad Kukī tika sterilizēti. Runcītis ir liels draugs Artūram — viņi gan spēlējas ar mantām, gan guļ kopā. Kukī visu laiku soli solī seko Artūram.
Spriežot pēc fotogrāfijām, Kukī no patversmes paņēmāt, kad viņš bija tikai dažus mēnešus vecs. Kāds tad mazais runcītis bija?
Kukī ļoti patika un arī tagad patīk spēlēties, un, kad viņam uznāk vēlēšanās parotaļāties, viņš lielā ātrumā skraida pa dīvāniem. Artūrs draugu liek kastēs, kurām izgriež caurumiņus, pārtaisa tās par tādām kā mašīnām, pat no lego klucīšiem taisa savam draudziņam māju. Kaķītis ir pieradis pie dēla aktivitātēm, šajā ziņā viņiem labi saskan. Nu īstas puiku spēles sanāk! Ļoti interesanti abus vērot. Tuvojoties ziemai, Kukī gan vairāk patīk mierīgi pagulēt siltumā, pie radiatoriem.
ARTŪRS ar uzticamo draugu Kukī. Foto no personiskā arhīva