Šoreiz pilnīgi cits rakurss un pilnīgi citas mušas! Lielas! Daža, lielākā, varbūt pat sprīdi garām spalvām… Regulārs NOREL makšķerēšanas festivālu dalībnieks rubenietis IVARS ĀDAMSONS mani ieveda šajā savā pasaulē pavisam nejauši, kad todien piestāju pie viņa apvaicāties, kā gājis sezonas atklāšanas mačos Burtniekā.
Sākam ar galveno – no kāda materiāla ir tavas mušas?
Mušas sastāvdaļas, sākot ar galvu jeb āķi, lielākoties visas var nopirkt veikalā. Materiāls ir ļoti dažāds. Lūk, te ir truša āda, šitie atkal – sintētiskie materiāli. Ir tādi, kas redzami ultravioletā gaismā. Te, redz, ir speciālas spalvas, kuru dēļ audzē īpašas šķirnes gaiļus. Un tikai gailim no vienas vietas nāk ārā šitādas spalvas! Tas piedod mušas ķermenim to formu un arī tekstūriņu iekšā… Un tad zivij liekas, ka tas nu ir tas īstais! Īstenībā jau pa lielam jāsaprot – ir lielas ūdens masas, dzidrs ūdens…
Savulaik redzēju televīzijā filmu, kurā divi jau vecāki vīri pavisam elementāras mušas taigā sēja no savām… krūšu spalvām!
Jā, ir jau visādas lietas redzētas, arī kā suņus spalvu dēļ spīdzina… Re, šīs mušas man ir alatām, bet šīs – speciāli sietas līdakām.
Vai zandartu uz mušu var noķert?
Var, bet tam ir citi makšķerēšanas paņēmieni.
Šīm lielajām mušām lieto spiningu?
Nē, tas notiek tīri uz mušiņu kāta. Tam ir speciālas auklas.
AR SAULI SEJĀ. Maija pirmās dienas saule galīgi noēnojusi mušu meistara seju, bet tas ir Ivars Ādamsons no Rubenes, vīrs, kurš līdaku copē ar mušiņu makšķeri visaugstāk vērtē paša gūtās emocijas.