Ja ģimenē nekad nav bijis ne sunītis, ne kaķītis, nav arī saprašanas, ka dzīvnieks nav manta, kuru, kad tā apnikusi vai kļuvusi veca, var tā vienkārši, bez sirdsapziņas pārmetumiem, izmest.
Tikai cilvēks, kurš, gadiem dzīvojot blakus, dzīvniekus iepazinis, zina, ka arī viņiem ir sirds, ka viņi varbūt pat labāk par dažu cilvēku saprot, kas ir mīlestība un diemžēl arī nodevība. Ja vecāki māca, ka suns un kaķis ir tikai netīri radījumi, kurus paglaudot var saslimt, bērnam kaut kas svarīgs tiek liegts…
Šonedēļ man laimējās iepazīties ar valmieriešu ANNAS un AIGARA ģimeni, kurā pieņemti un mājīgi iejutušies pirms četriem gadiem no Valmieras dzīvnieku patversmes pieņemtā Stafordšīras terjera meitene SABĪNE un runčuks Pēcis.
SABĪNE ar saimnieci Annu. Foto no ģimenes arhīva