eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Suns, kas prot sarkt un smaidīt

VA

Valentīna Brūniņa

Autors • 22.01.2016.

Suns, kas prot sarkt  un smaidīt
Burtu izmērs
Suns, kas prot sarkt  un smaidīt

«Sākumā gribēju viņai dot citu vārdu, bet kolēģes par Nefertiti (Senās Ēģiptes faraona Ehnatona skaistās sievas vārds) bija sajūsmā, pie tam padomju laikos ar šādu nosaukumu esot bijušas labas smaržas,» stāsta Mārtiņš.
Kāpēc tieši šāda izvēle?
Šis suns manā dzīvē nav pirmais. Kad piedzimu, mūs ar kucēnu Ringo gandrīz vienlaikus atveda mājās. Viņš nodzīvoja 12 gadus, var arī teikt, kopā uzaugām. Pēc tam bija vēl viens suns, arī pašam pirms laika bija medību suns. Esmu  sapratis, ka man to vajag, ka tā varu atslēgties no teātra. Suns piespiež dzīvi uztvert mierīgāk. Man arī vajadzēja tādu, kas var paciest, ka viņam ilgu laiku mājās jāpaliek vienam.
Pirms tam par faraoniem neko nezināju. Meklējot suni, kas man der, izskatīju visu, kas pašlaik Latvijā ir piedāvājumā, izgāju cauri visu suņu šķirņu raksturiem, pildīju visādus testus, un kā piemērotākie man uzrādījās arī faraonu suņi. Sāku pamatīgāk par viņiem interesēties, uzzināju, ka Liepājā ir šīs šķirnes audzētava. Tobrīd tieši bija piedzimuši kucēni, un nolēmu aizbraukt paskatīties, jo šādus suņus nebiju redzējis, vienīgi senajos ēģiptiešu zīmējumos, kur tie tika attēloti uz apbedījumu sienām, vāzēm kā mirušo dievs Anūbiss. Pazīstamas arī faraonu statujas. (Arī mana Nefertiti jeb Titi tā māk nosēsties.) Kad aizbraucu, bija palikušas tikai divas četrus mēnešus vecas meitenes. Varbūt būtu ņēmis puiku, bet biju arī dzirdējis, ka ar meitenēm it kā vieglāk rakstura dēļ.
Esmu ceļojis pa Vidusjūras zemēm, pa Kipru, kur pa ielām klejo suņi. Daudzi no viņiem bija ļoti līdzīgi faraoniem. Mani vienmēr fascinējuši suņi, kas pilsētā dzīvo paši savu dzīvi. Man arī vajadzēja gudru suni, un faraoni ir inteliģenti. Viņu īpatnība, starp citu, ir, ka uztraucoties vai priecājoties viņiem sasarkst ausis un purniņš. Titi arī smaida, visbiežāk, kad kasu viņai vēderu.
No Liepājas līdz Valmierai garš ceļš. Kā to abi pārcietāt?
Nevienam nebiju stāstījis, ka ņemšu suni, jo nezināju, vai tiešām to izdarīšu. Bet visas kārtis tā krita. Atpakaļceļā sunītei stāstīju par sevi, savu dzīvi – lai zina, pie kā brauc. Vienubrīd, sēžot pie stūres, pat likās, ka suņa mašīnā nav.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi – pietiek norādīt vārdu.

Populārākie

  1. Pilsētās un novados 07.10.2026.

    «Novada Garšas» medaļas nonāk arī «REKO Valmiera»

  2. Viesis 09.10.2026.

    «Pamatā cilvēcība. Un tad nāk tas pārējais.»

  3. Pilsētās un novados 07.10.2026.

    Aktualitātes Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskolā

  4. Sabiedrība 09.10.2026.

    Turpina attīstīt Skaņākalna Dabas parku

  5. Nedēļas nogale 09.10.2026.

    Vasara kalpo iedvesmai

  6. Vīru lietas 09.10.2026.

    Viņa gleznas nav jāmeklē muzejos. I

  7. Izglītība 07.10.2026.

    Atklāta Ziemeļvidzemes senioru skola

  8. Kultūra un izklaide 09.10.2026.

    Arturs Gruzdiņš izdod otro bērnu dziesmu albumu «Drošības festivāls 2»

  9. Sabiedrība 09.10.2026.

    17. oktobrī – pārtikas paku komplektēšanas akcija

  10. Pie mums un citur 09.10.2026.

    Jaunais Eiropas Bauhaus praksē