Copmanis ar stāžu Burtniekā vismaz četru gadu desmitu garumā man todien atzinās, ka viņam ezerā bijuši divi gadījumi, kad mati uz galvas stāvus saceļas. Lūk, abi Anatolija interpretācijā.
Pārbrauciens ar salipinātu laivu
Dzīvoja toreiz Burtniekos Dzintars Vītols, viņam bija tāda līmēta saplākšņa kefaļ tipa laiva. Laikam toreiz bija maijs vai jūnija sākums, kad viņš to laivu no Mednieku un makšķernieku biedrības Sedas bāzes pie sevis savāca, laikam dēlam vajadzēja. Nu, mums bāzē laivu bija gana — lai taču ņem! Paiet kādi mēneši, šķiet, tas bija augustā — zvana Dzintars uz Sedas bāzi Vitālijam Začam. Bēda atgadījusies: viņam tā laiva esot krastā apgāzta stāvējusi, viens ar mašīnu esot virsū uzbraucis. Vai nevarot salabot? Kāda runa — ja vajag salabot, salabosim! Mēs tieši tolaik bijām Sedas laivu bāzē, tur remontējām laivas, kad pabeidzām, arī zivis paķērām.