Pūpolsvētdiena ir sena, un šajā svētdienā joprojām dzīvas gan kristiešu, gan latviešu senču senās tradīcijas.
Kristīgajā baznīcā svin Palmu jeb Pūpolsvētdienu. Svētku pamatā ir notikums, par ko varam lasīt evaņģēlijos — Jēzus iejāšana Jeruzālemē uz ēzelīša. Viņu ļaudis sagaidīja kā Ķēniņu. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja Viņa ceļā drēbes.
Latvijas klimatiskajos apstākļos palmas neaug, bet šajā laikā mums ir pūpoli. Un tā šī diena — svētdiena pirms Lieldienām — ir Pūpolsvētdiena.
No sentēviem mums ir citas tradīcijas. Viena no senākajām, kas notiek Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Par to man pastāstīja Valmieras 5. vidusskolas skolotājas Līgas Cimdiņas vadītā folkloras pulciņa dalībnieks ceturtklasnieks Toms un viņa vecvecmāmiņa Inta.
«No rīta segu nost un ar maigu pūpolzaru peram, skaitot: apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!» Inta piebilst, ka var izmantot arī citus teicienus pie pēršanas: «Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols! Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!»
Ticējumi vēstot, ka pēriens ar pūpolzariem nākot par labu nopērtajam, jo visu gadu turoties veselība.
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, tie jāpiespraužot kaut kur mājās pie sienas.
Toms arī pastāstīja par folkloras grupas gatavošanos dažādiem svētkiem, kurus atzīmē ar dziesmām un dejām. Tas viss esot interesanti un radoši.
Vēl ir ticējums, ka pūpolzariem ir maģiskas īpašības, ja tos lauž Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Pūpolsvētdienas rītā arī jāmeklē strauts, kur noskalot seju, tad skaistums būšot garantēts visu gadu.
Visiem tekstiem, kas Pūpolsvētdienas laikā tiek runāti, ir dziļāka nozīme, kas veicina cilvēka veselību, uztveres vieglumu, gara možumu.
Vēl jāpiebilst, ka pa kājām neesot labi pērt, jo tad tās kļūstot resnas.
Svētīgu Pūpolsvētdienu! Audz apaļš kā pūpols!
CEĻĀ UZ PŪPOLSVĒTDIENU. Vecvecmāmiņa Inta Skujiņa ar mazmazdēliņu Tomu — uz viena viļņa.