Globalizācijā līdz ausīm – pilnībā vietēja pārtika mūsdienās gandrīz nav iespējama

Pat, ja tie ir Latvijā audzēti kartupeļi, to sēkla visticamāk nāk no kādas Eiropas valsts, mēslošanas līdzekļi no citas, bet iepakojums – vēl tālākas zemes. Mūsdienās pārtikas piegādes ķēdes un piegādes kopumā ir ļoti izstiepušās. Tās ir kļuvušas lielākas ne vien pēc iesaistīto skaita, bet arī ģeogrāfiski. Reti kurš pārtikas produkts ir 100% pavisam vietējs. Pat pērkot Latvijas bietes vai griķus, šie produkti visbiežāk ir iepakoti. Plēve var būt nākusi no Saūda Arābijas, bet papīrs – no Somijas. Tāpat lauksaimniecībā tiek izmantotas sēklas no visas pasaules. Piemēram, industriālo kartupeļu sēklu Latvijā neaudzē – tā tiek ievesta no Rietumeiropas. Savukārt pesticīdi to audzēšanai ir no Baltkrievijas. Līdz ar to esam globalizācijā līdz ausīm. Un jebkura produkta ietekme – gan sociālā, gan vides – ir izkliedēta pa visu pasauli un tā ir klātesoša visā tā dzīvesciklā.