Interesē process un rezultāts
Septembris ir dzejas mēnesis, un tajā dzejnieki jācitē. «Šausmīgi daudz patiesību. Nojukt var, ja nav savējās,» rakstījis Imants Ziedonis.
Par plānoto izglītības darbinieku streiku ir dzirdēts viss – no pilnīga atbalsta, sak, saprotam, jo bērnam vajag labāko, zinošāko, smaidīgāko skolotāju, līdz pilnīgam noliegumam un stāstam par to, ka tūkstošiem vietējo, kas tāpat nesaņem zemāko atalgojumu, tagad nolēmuši bērnus pakļaut izglītības trūkumam, bet līdzcilvēkus neplānotām grūtībām. Un vēl ir trešais atbilžu variants, kas bieži izskan: ja streiks notiks, tad šī būs norise, ko atcerēsies. Parasti visas protesta akcijas Latvijā sākušās un beigušās ar Bēdu manu lielu bēdu. Šī būs jauna pieredze. Vairāk nekā 23 tūkstoši streikotāju, slēgtas mācību iestāžu durvis. Streiks vienu, trīs dienas vai nedēļām? Neviens nepasaka, jo beztermiņa. Vai to vajag? Ar kādām sajūtām izdzīvosim streika laiku? Ir skaidras nozarē strādājošo prasības: algas pielikums, sabalansēta slodze. Pareizi un godīgi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv