Nodarbībās «Pufīgās krāsas» skolēni jauca pārtikas produktus (miltus, sāli, ūdeni) un guašas krāsas. Bērni ar šo masu, izmantojot vates kociņus, veidoja dažādus zīmējumus. Darbu pēc tam sildīja mikroviļņu krāsnī. Rezultātā tapa krāsaini, pufīgi darbi. Kādēļ zīmējums karstumā «pacēlās»? Krāsa bija kā mīkla, un tā, tāpat kā mammai cepot pīrāgus, pacēlās.
Eksperimentā «Krāsainās leduspuķes» skolēni vēroja, kā krāsainais sālsūdens veido krāšņas ejas ledus gabaliņos. Te sapratām, kāpēc uz ceļiem kaisa sāli. Tam, saskaroties ar ledu, notiek reakcija, kura izdala siltumu, līdz ar to ledus kūst. Šoziem ledainie ceļi saņēma krietnu sāls devu!
Skolēniem ļoti patika ar rokām mīcīt dažādas masas. Tā paši mēģinājām veidot bērniem tik populāro staipīgo «slaimu». Jaucām ikdienā izmantojamas vielas — šķidro veļas pulveri, PVA līmi, bārdas putas. Klāt piejaucām guašas krāsu, lai masa būtu krāsaina. Masu nācās mīcīt krietnu brīdi, taču tā vēl joprojām lipa pie rokām. Pievienojām dzeramo sodu, turpinājām neatlaidīgi mīcīt. Kad vēl joprojām masa lipa pie rokām, skolēni paši ierosināja vēl pievienot sodu. Pēc pūliņiem «slaims» ieguva staipīgumu. Skolēni bija priecīgi un teica, ka mājās arī paši izmēģinās veidot savu «slaimu».
Gatavojot savu veidojamo masu jeb dabisko plastilīnu, jaucām ūdeni, kviešu miltus, smalko galda sāli, citronskābi, augu eļļu, tonim — pārtikas krāsu. Sāls sāka kairināt roku pirkstiņus, tie sāka sūrstēt, tad steidzāmies meklēt gumijas cimdus. Rezultāts veiksmīgāks bija 3. klases skolēniem, viņu darinājums labāk padevās veidošanai. Lai vai kā, bet visiem patika mīcīt, pacietība bērniem bija apbrīnojama, jo visi vēlējās redzēt rezultātu.
Izrādās, var zīmēt arī bārdas putās! Tās uzpūtām uz paplātes, ar pipeti virsū pilinājām pārtikas krāsas, tad ar kociņu krāsu sajaucām kopā, veidojot dažādus zīmējumus. Atlika vēl uzlikt papīra lapu un to visu «pārnest» uz papīra.
Veicām dažādus eksperimentus, izmantojot arī ūdeni. Vērojām, kā, caur ūdens glāzi raugoties uz divām bultām, tās maina virzienu. Kopīgi spriežot, izsecinājām, ka gaisma, ceļojot no viena materiāla pie otra, liecas.
«Bēgošie pipari» — iebērām ūdenī piparus, pirkstu iesmērējām ar trauku mazgājamo līdzekli, un, ieliekot to ūdenī, pipari sāka mukt!
Citā eksperimentā plastmasas pudelei nogriezām augšu, apņēmām stingri ar sietiņu. Piepildot pudeli ar ūdeni un apgriežot to otrādi, tas netecēja ārā! Arī iebakstot zobu kociņu un apgriežot pudeli, ūdens joprojām netek ārā! Izrādās, gaisa spiediens pudeles ārpusē ir lielāks.
Šādi praktiski darbojoties, skolēni vairāk iedziļinājās apkārt notiekošajos procesos. It kā ļoti vienkārši, bet prieks neizmērojams! Praktiskajās nodarbībās skolēni bija zinātkāri, darbīgi, draudzīgi, izpalīdzīgi.
Nekas tik ļoti nemotivē izzināt pasauli kā paša radīts brīnums!