Meitenes no 29. augusta līdz 18. septembrim ir Rūjienas vidusskolas viešņas un laipni uzņemtas Sendijas, Imantas un Sofijas ģimenēs.
Skolas direktora vietniece audzināšanas darbā Zane Melngaile projektu, kas starp Rūjienas un Higašikavas skolām sācies pirms pieciem gadiem, koordinē trešo gadu un vērtē: ir interesanti un ieguvējas ir kā viena, tā otra puse. Robežas izzūd, un pieredze paplašinās. Katra reize atnāk ar citām niansēm, daudz kas atkarīgs no japāņu meiteņu atvērtības, komunikācijas prasmēm, angļu valodas zināšanām — tas jāsaprot, tāpēc mēs rūpīgi pārdomājam, kā labāk parādīt Latviju un savu Rūjienu. Loģiski, ka bērni, ierodoties svešā valstī ar visai miglainu priekšstatu par to, sākumā vienmēr jūtas samulsuši, nedroši, bet šoreiz godīgi varu teikt: meitenes ir atvērtas, draudzīgas, smaidīgas, ļoti ieinteresētas un gatavas iesaistīties dažādās aktivitātes, lai izdzīvotu nezināmo, jauno. Viss jau arī neesot bijis tikai rožaini, Skaņākalnā jautrojoties pēkšņi pārsteidzis iršu bars un vienai meitenei tiešām iekosts. Paldies Dievam, viņa nebijusi alerģiska, ātri aizvesta uz slimnīcu, kur dakteris palīdzējis pārvarēt psiholoģisko šoku, jo meitenei vispār pirmo reizi mūžā bija iekodis kāds kukainis.
JAPĀŅU SKOLNIECES Saori, Kana, Yumi un Tomoka, atgriežoties dzimtajā Japānā, glabās atmiņas par Rūjienu un jauniegūtām draudzenēm, kuru ģimenēs viešņas laipni tika uzņemtas. Jāņa Līgata foto