Kāpēc bija vajadzīgs jaunais likums un prasība pēc atzīšanas procesa?
Linda: «Beigsies minēto noteikumu pārejas periods, un viena no alternatīvām ir veikt atzīšanu, jo paši atzīšanas procesi jau notiek nepārtraukti tiem, kas vien to vēlas. Jaunā prasība vajadzīga, lai nodalītu abus ražotāju tipus, jo arī mājražotājs pēc savas būtības ir tradicionālais ražotājs ar kaut ko īpašu savā produktā. Laika gaitā daļa mājražotāju savā saimnieciskajā darbībā ir attīstījušies tik tālu, ka jau ir sasnieguši pietiekami lielu saražotās produkcijas apjomu un paši vēlējās vēl paplašināties, lai sāktu konkurēt ar ražotāju. Nebija īsta nodalījuma, kurš tad ir ražotājs un kurš tikai mājražotājs. Ja tā turpinātos, sanāktu nedaudz negodīgi pret ražotāju, jo mājražotājam noteikumi tomēr nav tik stingri, piemēram, kā zināms, mājražotājs produktus ražot var savā mājā, savā virtuvē, bet ražotājam šim procesam ir vajadzīga atsevišķa ražotne ar telpām, ģērbtuvēm un visu citu. Mājražotājam, paveicot atzīšanu, gan iespējas, gan arī noteikumi paliek līdzvērtīgi.»
Vika: «Jaunie noteikumi neprasa obligātu atzīšanu visiem mājražotājiem, vien tiem un tad, ja mājražotājs saražo dzīvnieku izcelsmes produkciju vairāk nekā četras tonnas mēnesī un grib realizēt kādam citam mazumtirdzniecības uzņēmumam vairāk par 30% no kopējā mēnesī saražotās produkcijas, tad atzīšana ir vajadzīga, bet, ja pats tirgojas savā mājā vai tirgū un atbilst mājražotāja statusam, tad atzīšana nav vajadzīga. Veicot atzīšanu, mājražotājs kļūst par atzītu uzņēmumu.»
SĀKS ATZĪŠANU. Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecība «Zilūži» vēl ir neatzīts mājražotājs, taču saimniecības īpašnieks Jānis Grasbergs vistuvākajā laikā sāks atzīšanas procesu. Viņš saka: «Pārtikas ražošana no saimniecībā iegūtā piena jau notiek jaunajā ražotnē (attēlā), kur dienā saražojam 3 tonnas produkcijas. Ne jau jauno noteikumu dēļ pieņēmām šo lēmumu, bet gan tādēļ, lai turpinātu attīstību. Bijām tam gatavi un zinājām, ka pāriesim uz atzītu ražotāju statusu.»