Par ierobežojumu nepieciešamību «Liesmai» plašāk stāsta PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, Valsts vecākais veterinārais inspektors MĀRCIS ULMANIS.
Vai pirmie gājputni jau sasnieguši Latviju? Kāds risks atlido reizē ar tiem?
Pirmie migrējošie lidotāji jau pamanīti Kurzemē un arī Daugavpils pusē. Satraucošas bija ziņas no Lietuvas — tur jau atrasti bojā gājuši gulbji. No 2016. gada beigām līdz 2017. gada februāra sākumam mājputnu saslimšana ar augsti patogēno putnu gripas ierosinātāju ir konstatēta 19 Eiropas valstīs, kurās notikuši 679 saslimšanas gadījumi. Savvaļas putniem saslimstība konstatēta 27 Eiropas valstīs. Polijā vien konstatēti vairāki putnu gripas uzliesmojumi komerciālās mājputnu novietnēs, kuru dēļ nācies likvidēt vairākus simtus tūkstošus mājputnu — pīles, zosis, dējējvistas.
Putnu gripa skārusi Latvijai tuvākās kaimiņvalstis — Zviedriju, Somiju, Dāniju, kur līdz 2016. gadam putnu gripa nebija konstatēta. Pastāv liela varbūtība, ka reizē ar gājputniem slimība atceļos arī pie mums, tādēļ profilaksei ar likumdevēja varu ir noteikti ierobežojumi un biodrošības prasības.
Ar ko atšķiras biodrošība putnu gripas un Āfrikas cūku mēra ierobežošanā?
Atšķirību nav gandrīz nemaz, jo abos gadījumos līdzības un risks ir vienlīdz liels. Vienīgā atšķirība, ka putnu gripas ierobežojumi mājputnu turētājiem pagaidām noteikti uz trim mēnešiem, tātad līdz 31. maijam. Mājputnu turētājiem jāapzinās, ka slimību ierosinātāji saimniecībā var nonākt un izplatīties ar inficētiem un slimiem dzīvniekiem, tajā skaitā savvaļas dzīvniekiem, ar cilvēku aktīvu pārvietošanos, autotransportu, ar barību, kopšanas priekšmetiem, darbarīkiem, kā arī ar grauzējiem un asinssūcējiem kukaiņiem. Lai maksimāli pasargātu savu ganāmpulku no putnu gripas, atbildīgi jāievēro bioloģiskās drošības principi: jānovērš jebkādi kontakti starp mājputniem un savvaļas putniem, nedrīkst pieļaut mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpēm, nedrīkst ļaut mājputniem dzert no dīķiem un pat peļķēm.
Jāņa Līgata foto