Vispirmām kārtām — savstarpējs godīgums
Nevar prasīt godprātīgu nodokļu maksāšanu, ja pretī netiek dots viss, kam teorētiski par valstij nomaksāto nodokļu summu būtu jābūt pieejamam no valsts puses godīgam nodokļu maksātājam. Te situāciju raksturo LTRK valdes priekšsēdis JĀNIS ENDZIŅŠ:
«Pēc LTRK prezidenta Aigara Rostovska vērtējuma Latvijā ir trīs uzņēmēju profili. Pirmais ir tādi totāli pārliecināti, baltie un pūkainie uzņēmēji, kuri pacietīs zaudējumus, vēl ģimenei kaut ko paņems nost, pat pārvilks bikses pār galvu, taču nomaksās visus nodokļus, vienalga, cik smags būtu tas slogs! Līdz pēdējam elpas vilcienam. Otrs profils — jau pretējā galā — ir tādu uzņēmēju kopums, kam likumā var ielikt nulles procentu punktu nodokli, bet viņš mēģinās izspiest pat vēl mīnus piecus no valsts! Ko darīt, arī tāda publika mums ir… Diemžēl lielākā daļa uzņēmēju ganās kaut kur pa vidu. Viņi kaut kādu iemeslu dēļ nav pārliecināti noziedznieki, bet kaut kur bišķi samānās. Un tā mānīšanās ietver vairākas emocionālas un psiholoģiskas tēmas. Viena daļa nevar darbaspēka nodokli samaksāt tā iemesla dēļ, ka tad sabrūk ekonomiskā jēga visam biznesam. Līdz ar to cilvēkam ir dilemma: es tagad vismaz ģimeni, kas ir mana prioritāte, pabaroju, bet ar nodokļiem bišķiņ pamānos. Un sakne ir tur, ka šis uzņēmējs to vienkārši nevar ekonomiski pacelt. Otra situācija ir, kad uzņēmējs, kurš visu laiku nonstopā ir biznesā un kurš nezina, kas ir atvaļinājums, tomēr kaut kādu nodokli ir samaksājis. Un tad viņš ierauga, kāds ir tā izlietojums… Redzot tās neadekvātās lietas, viņam rokas nolaižas, pāriet vēlme kaut ko maksāt. Un šādu situāciju diemžēl Latvijā ir pietiekami daudz. Trešais ir jautājums par uzņēmēja un publiskā sektora attiecībām. Ja pret mani valsts un pašvaldība attiecas korekti, tad arī es, visticamāk, varētu būt korekts. Savukārt, ja man kādā brīdī sāk stāstīt par kvotām un ko tamlīdzīgu, tad tas arī mani demobilē. (…) Ir jābūt godīgai attieksmei vienam pret otru!»
KATRAM PODIŅAM — SAVU VĀCIŅU! Tieši tāpat jābūt arī ar nodokļiem — lai katrs, kurš par savu lielāku vai pat pavisam maziņu biznesiņu valstij godprātīgi viņam uzliktos nodokļus nomaksājis, varētu ikdienā redzēt, kur šī nauda palikusi, vajadzīgā brīdī saņemot pretī kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu. Īsti viņam vēlamajā laikā, vietā un par adekvātu cenu.