Kā zināms, ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izstrāde nākamajam ES plānošanas periodam līdz 2027. gadam ir iegājusi finiša taisnē, jo ir jau zināmi gan Eiropas Komisijas piedāvājumi, gan arī svarīgākie kopējie regulējumi. Tieši tādēļ šopavasar visos Latvijas reģionos organizējam lauksaimnieku un uzņēmēju konferences, lai kopīgi vēlreiz izdiskutētu un vienotos, kā mēs šo Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku maksimāli izmantosim un kuri tās akcenti būtu saliekami mūsu lauku tālākas attīstības labā.
Ja man pavisam īsi un konkrēti jādefinē, kā redzu nākamo KLP, tad es teiktu: ilgtspēja un konkurētspēja.
Ilgtspēja – vēl daudziem citiem plānošanas periodiem
Lai Latvijas lauksaimniecība turpinātu attīstību vēl vairākas desmitgades, mums vispirms ir nepieciešams, lai laukos ir cilvēki, zinoši un gados jauni cilvēki ar tādām prasmēm, kas spēj strādāt dažādās nozarēs: graudkopībā, piena lopkopībā, cūkkopībā, dārzkopībā, kā arī vairākās citās jaunās rītdienas nozarēs, kā, piemēram, kaņepju audzēšanā. Lai to sasniegtu, ar zināšanām, izglītību un labiem darba rezultātiem ievērojami ir jāceļ lauksaimniecības prestižs. Apzināmies, ka tas nebūs ātri un viegli sasniedzams, jo diemžēl urbanizācijas procesa sekas pašlaik ir tādas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, savukārt no tiem lielākā daļa Rīgā un Pierīgā, bieži vien neredzot un neinteresējoties, kas tad īsti notiek valsts reģionos un novados, arī uzturot sevī ačgārnus mītus par laukos kādreiz redzēto. Realitāte ir skarba – Latvijas lauksaimniecībā pašlaik nodarbināto vidējais vecums ir 55 gadi, Eiropā tie ir 50 gadi. Ja lauki turpinās novecot, ja neizdosies tiem piesaistīt jaunatni, tad diemžēl lauksaimniecības ilgtspēju nevarēs nodrošināt.
KASPARS GERHARDS: «Subsīdijas un tiešmaksājumi ir reāls atbalsts valsts ekonomikai, taisnīgu apstākļu nodrošināšana mūsu lauksaimniekiem Eiropā un pasaulē, tie ir līdzekļi, kā nodrošinām, lai taisnīguma principi tiktu ievēroti atbilstoši kopīgajām Eiropas vērtībām.» Ārijas Romanovskas foto