Nu ir aprīlis. Covid-19 un tā visdažādāko ierobežojumu sekas pašlaik diemžēl negatīvi izjūt arī kopējā piena tirgus un pienkopības nozares dalībnieki. Rezultātā Latvijā pašlaik par vienu pārstrādei iepirkto piena kilogramu maksā vidēji 28 centus un, kā apgalvo piensaimnieki, – situācija esot tik ļoti mainīga, ka esot pat bail kaut ko komentēt vai prognozēt. Un tomēr «Liesma» attālināti sazinājās ar vairākiem mūsu reģiona piena lopkopjiem, lai uzklausītu viņu viedokļus.
Rūjienas novada Lodes pagasta z/s «Kalntontes» saimniece INGA KALVE:
«Jā, arī mums par piena kilograma iepirkumu pašlaik maksā 28 centus. Viss, kas pašlaik notiek piena tirgū, ir vairāk vai mazāk loģiski, jo arī mūsu lauksaimniecības nozare taču ir tikai viens kopējās tautsaimniecības posms. Lai gan ražojam pārtiku, ko cilvēkiem vajag ik dienu, tomēr vairums patērētāju veikalus tagad apmeklē ievērojami retāk un tādēļ arī pircēju rokas pēc piena pakām tā vairs nesniedzas. Mūsu lielākā baža ir par to, kas vēl sagaidāms tad, kad cilvēkiem pamazām izsīks naudas uzkrājumi un kad viņiem reālas naudas vairs nebūs. Pirktspēja vēl vairāk kritīsies. Laukos šo situāciju vissmagāk izjutīs tās saimniecības, kas pēdējos gados ir modernizējušas fermas un tādēļ pašlaik atrodas kredītsaistībās. Mums tādu nav, un to arī uzskatām par pašu labāko šajā situācijā. Pavasaris neļauj atslābt. Strādājam ierastajā ritmā. Mūsu dēls, agronoms Mārtiņš jau paspējis iesēt visas pupas un daļu auzu. Labā ziņa – sējas laikā degvielas cenas ir lejā!»
Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s «Ataugas» saimniece LARISA GERASIMOVA:
«28 centi par piena kilograma iepirkumu nebūt vēl nav tas sliktākais, ko piena lopkopībā strādājošie ir piedzīvojuši. Atcerēsimies taču to saimniekošanas pārbaudījumu, kad par piena kilogramu mums maksāja vien 18 centus. Jā, ir bijis vēl sliktāk! Pašlaik, redzot, kas notiek pasaulē, Eiropā un arī pie mums, vislielākais uztraukums ir par to, vai turpmāk vispār vairs pienu ņems un pārstrādās, ja jā, tad kādos apjomos tas vairs notiks. Kārtējo reizi jābūt reālistiem, cik vien var, jāpielāgojas tirgus mainīgajai situācijai. Atcerēsimies, kad mums par pienu maksāja tos 18 centus, govīm vairs nedevām labāko un dārgāko barību. Barības devas tika pārskatītas atbilstoši tā brīža samaksai. Labi zinām, ka mūsu nozarē ir tieši tā: ko un cik tajā ieliec, to arī saņem! Tad nu – kā būs, tā arī dzīvosim! Mūsu labā vēsts ir tā, ka esam brīvi no kredītiem! Rudenī saņēmāmies un nomaksājām! Nu tas atmaksājas ar uzviju!»
Burtnieku pagasta SIA «Zemturi ZS» saimnieks KĀRLIS VIŠŅEVSKIS:
«Pēdējo gadu laikā mūsu saimniecībā, veicot dažādus ražības celšanas pasākumus un uzlabojumus, pienu kopumā ražojam vairāk. Pieaugot piena apjomam, šogad bijām plānojuši pacelt algas saviem darbiniekiem. Nu šī iecere diemžēl ir nolikta uz bremzēm. Kad valstī pirms vairākiem gadiem bija lielā ekonomiskā krīze, mūsu ģimenes saimniecība tajā ne tikai izdzīvoja, bet arī spēja pat attīstīties, pateicoties tam, ka operatīvi pārkārtojāmies un patērētājiem sākām piegādāt «Zemturu» svaigpienu. Šis augstvērtīgais produkts ir ieņēmis stabilu vietu Latvijas kopējā piena tirgū. Kā būs tagad, kad no visa saimniecībā dienā saražotā piena puse uz pusi nonāk gan svaigpiena piegādēm, gan arī kooperatīvās sabiedrības «Piena Loģistika» piena iepirkumam? Atbildes nav, jo situācija tirgū tik ļoti strauji mainās, ka ir pat bail izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Svaigpiena realizācijas apjoms pagaidām nav mazāks, bet tas pašlaik ir kļuvis ievērojami jūtīgāks un svārstīgāks. Vērojot notiekošo, man ir aizdomas, ka piena iepirkuma cena varētu nokristies arī pie 20 centiem par vienu kilogramu.»
Ārijas Romanovskas foto