eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Piensaimniecības ekonomiskās tendences: plusi un mīnusi

Māra Rone

Autors • 20.07.2016.

Piensaimniecības ekonomiskās tendences: plusi un mīnusi
Burtu izmērs
Piensaimniecības ekonomiskās tendences: plusi un mīnusi

Govju mazāk, toties ražīgākas

Dažos skaitļos par piena lopkopību Latvijā agrāk un pašlaik. Ja skatāmies vēsturisko kopainu, tad redzam, ka govju skaits Latvijā pašlaik ir pats mazākais, kāds vien jebkad bijis. Tā 1938. gadā valstī bija 856000 slaucamo govju, bet 2016. gadā to ir vien 162412. No 2005. gada iegūtā piena apjomi nav ievērojami auguši, bet salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni tas tagad ir dubultā. Piena ražošana Latvijā pašlaik veido apmēram 0,6% no ES saražotā piena kopapjoma. Piensaimniecības labā ziņa ir tā, ka ik gadu Latvijā palielinās pārraudzībā esošo govju skaits  un tagad to jau ir 131500. Tā tas ir apmēram 4600 ganāmpulkos, kas regulāri veic piena pārraudzību. Tā kopumā ir laba tendence! Kādi tad pašlaik ir Latvijas piena govju ganāmpulki? Vidējais ganāmpulku lielums — 27 slaucamās govis. Nedaudz vairāk kā 500 ganāmpulkos ir 50 un vairāk govis, un tikai 4 saimniecības valstī ir ar 1000 govīm.

Pēdējo desmit gadu skaitļi rāda, ka pārraudzībā esošajos ganāmpulkos saražotā piena apjoms ir audzis vidēji par 2000 kg. Ganāmpulkos ar 100 un vairāk govīm vidējais izslaukums pašlaik ir vairāk nekā 8000 kg no govs gadā. Augstākie izslaukumi galvenokārt ir ganāmpulkos no 500 līdz 1000 dzīvniekiem, un tas vidēji ir vairāk nekā 9000 kg piena no govs gadā.

ANITA SILIŅA: «Ar Zālēdāju projektu, tajā iesaistītajām saimniecībām un izmēģinājumu rezultātiem ikviens detalizēti var iepazīties LLKC Valsts Lauku tīkla mājaslapā sadaļā «Lopkopība». Jaunums projektā ir elektroniskā un nedaudz arī drukātā versijā izdotā «Zālāju rokasgrāmata».» Jāņa Līgata foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Jaunākie

  1. Novadi zaļo 14.08.2026.

    Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina

  2. Novadi zaļo 14.08.2026.

    No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt

  3. Vīru lietas 14.08.2026.

    Profesionāli par kvadricikliem un rolleriem

  4. Vīru lietas 14.08.2026.

    Pigori, kas skan tālu pasaulē

  5. Sabiedrība 14.08.2026.

    Valmieras novada fonda aktivitātes gan Valmierā, gan novadā

  6. Viedokļi 14.08.2026.

    Ārstus un māsiņas turēsim aiz restēm?

  7. Viedokļi 14.08.2026.

    Kad debesu stiprumi sakustas

  8. Pilsētās un novados 14.08.2026.

    Novada pašvaldība parakstījusi sadarbības memorandu ar autopārvadātāju asociāciju «Latvijas Auto»

  9. Viesis 14.08.2026.

    Mākslas pavediens ievīts dzīvē

  10. Kultūra un izklaide 14.08.2026.

    Jūtos savā īstajā vietā

Populārākie

  1. Kultūra un izklaide 14.08.2026.

    Jūtos savā īstajā vietā

  2. Pilsētās un novados 11.08.2026.

    Turpina sakārtot tiltus – šogad remontēs piecus

  3. Kultūra un izklaide 11.08.2026.

    Atvasaras noskaņu Valmierā ieskandinās «Burkānciema mūzikas svētku» noslēguma koncerts

  4. Pilsētās un novados 11.08.2026.

    Rūveniešu viktorīna, divas «Imprūven» izrādes un pārsteigumi: vasaras izskaņa Pitagora pagalmā

  5. Pilsētās un novados 12.08.2026.

    Izcīnīts jau otrais Aivara Ustupa piemiņas kauss

  6. Pilsētās un novados 11.08.2026.

    Sākušies satiksmes ierobežojumi Matīšu šosejā Valmierā

  7. Pilsētās un novados 11.08.2026.

    Mērīja valmieriešus un apkārtnes ļaudis

  8. Pilsētās un novados 12.08.2026.

    Fantastiskas franču noskaņas tepat Jērcēnmuižas parkā

  9. Sports 12.08.2026.

    Artjoms Beršedovs – joprojām ātrākais 100 m skrējienā Latvijā

  10. Pilsētās un novados 12.08.2026.

    Informē par Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridoru