Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki no 2019. gada jūnija līdz 2023. gada maijam veica pētījumu1 par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā. Tajā tika secināts, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4 % Latvijas iedzīvotāju, apreibinošo vielu lietošanas traucējumi – 1,7 %, ģeneralizēti trauksmes traucējumi – 3,9 %, savukārt alkohola lietošanas traucējumi – 13,1 %. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6 %.
Tostarp lielāks risks piedzīvot depresiju ir cilvēkiem ar dažādām atkarībām, piemēram, ēšanas traucējumiem, dažādas apreibinošas vielas vai alkoholu lietojošajām personām. Smēķētāju vidū lielākā atkarība ir novērojama starp vīriešiem. Pētījumā ļoti smaga atkarība tika konstatēta 3,7 % vīriešu, savukārt smaga atkarība – 13,5 % vīriešu. Sieviešu grupā ļoti smaga atkarība tika noteikta 0,9 %, savukārt smaga – 12,4 % sieviešu. Smagas atkarības īpatsvars populācijā ir 13 %. Savukārt vidēji smaga atkarība kopumā ir 32,8 % respondentu. Tieši pusmūža vīriešu (45–64 gadi) vidū ir divreiz lielāks respondentu īpatsvars ar ļoti smagu atkarību (6,4 %) nekā vidēji populācijā.
Jānorāda, ka cilvēki, kuriem ir depresija, smēķē cigaretes divreiz biežāk nekā tie, kuriem nav depresijas. Lielākā daļa cilvēku sāk smēķēt, vēl pirms ir parādījušās pirmās depresijas pazīmes, tāpēc pagaidām vēl nav noskaidrots, vai tieši smēķēšana izraisa depresiju vai arī depresija mudina cilvēkus sākt smēķēt. Cilvēkiem ar depresiju var būt īpaši grūti atmest smēķēšanu, jo viņiem ir smagāki abstinences simptomi.
Smēķēšana var palielināt arī šizofrēnijas attīstības risku. Cilvēkiem ar šizofrēniju ir trīs reizes lielāks smēķēšanas risks, un viņiem ir tendence smēķēt vairāk. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka cilvēki ar šizofrēniju smēķējot mēģina samazināt dažādu zāļu blakusparādības.
Cigaretes joprojām dominē
RSU pētījums parāda, lai arī arvien biežāk tiek runāts par cigarešu bezdūmu alternatīvām, to daļa kopējā tabakas un nikotīna izstrādājumu tirgū ir salīdzinoši niecīga. Joprojām lielākā tirgus daļa pieder tradicionālajām cigaretēm, ko katru vai gandrīz katru dienu smēķē vairāk nekā divas trešdaļas jeb 78,8 % tabakas un nikotīna produktu lietotāju. Otra populārākā kategorija ir smēķējamā tabaka (uztinamās cigaretes, pīpju tabaka), ko ar dažādu regularitāti lieto 9,3 % tabakas produktu lietotāju. Elektroniskās cigaretes lieto 5,3 %, bet karsējamo tabaku – 3,7 % lietotāju. Cigarillas ar dažādu regularitāti kopumā lietoja 2,1 % tabakas produktu lietotāju.
Ja salīdzina cigaretes un jaunās bezdūmu alternatīvas, tad tiek uzsvērts, ka galveno smēķēšanas risku veido cigarešu dūmi, kuros ir vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisko savienojumu, ieskaitot darvu, tvana gāzi, benzopirēnu, amonjaku un citas organismam kaitīgas vielas. Vairāk nekā 100 no tām ir kancerogēnas. Tāpēc smēķētājiem, kuriem neizdodas vai kuri nevēlas atmest, mūsdienās ir iespējams pārslēgties arī uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav šī degšanas un dūmu veidošanās procesa. Bezdūmu alternatīvas gan ir salīdzinoši jauns risinājums, tāpēc par to ietekmi uz cilvēku mentālo veselību pagaidām vēl nav visaptverošu pētījumu. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka arī tās nav bez riska un pilnīgai smēķēšanas atmešanai ir jābūt galamērķim, uz ko būtu jātiecas.
Motivācija atmest: slimības un vēlme pārbaudīt sevi
RSU pētījumā respondenti, kas smēķē vai lieto tabaku un nikotīnu saturošos produktus vai to ir atmetuši, tika aptaujāti arī par galvenajiem iemesliem, kuru dēļ viņi ir atmetuši vai mēģināja atmest smēķēšanu. Visbiežāk kā galveno motivāciju respondenti nosauca “citu iemeslu”, minot “apnikumu”, “vēlmi sevi pārbaudīt, vai spēs”, “darba un karjeras dēļ”. Otrs biežākais nosauktais iemesls bija “sūdzības par veselību vai slimība” (9,5 %). Salīdzinoši lielāks respondentu īpatsvars tieši ar šādu motivāciju bija vecumā no 65 gadiem.
Pētījumi parāda, ka, atmetot smēķēšanu, cilvēkiem mazinās trauksme, depresija, kā arī ir novērojams zemāks stresa līmenis. Uzlabojas kopējā dzīves kvalitāte, kā arī samazinās nepieciešamība pēc zāļu lietošanas, jo dažu garīgās veselības problēmu ārstēšanai lietojamo zāļu devu var samazināt.
-
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību:
https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-06/P%C4%93t%C4%ABjuma%20zi%C5%86ojums%20PDF%20.pdf