Daudziem sākotnēji šķiet, ka dažus centimetrus garais papīra cilindra izstrādājums, kas piepildīts ar tabaku un dažādiem citiem ķīmiskiem savienojumiem, nekādā gadījumā nespēs līdz nepazīšanai izmainīt viņu ikdienu. Tomēr vesels un sportisks cilvēks dažu gadu laikā var dramatiski izmainīties un novecot gan vizuāli, gan arī fiziski. Nemitīga krekšķināšana un klepus, sadzeltējusi āda un zobi, regulārs vājums un nespēks. Pat uzkāpšana trešajā stāvā bez aizdusas var kļūt par izaicinājumu. Cilvēks, kas pirms tam ar ārstu kontaktējas tikai, lai saņemtu medicīnisko izziņu transportlīdzekļa vadīšanai, pēc smēķēšanas uzsākšanas var kļūt par regulāru poliklīniku un slimnīcu klientu.
Jāapzinās, ka cigarešu uzsmēķēšana nekad nebūs tikai nevainīgs ieradums. Tā vienmēr nāks komplektā ar fizisku un psiholoģisku atkarību. Cigaretes pieradina smadzenes pie regulāras ķīmiskas devas saņemšanas, bet pats cigaretes uzsmēķēšanas process iesakņojas kā ikdienas rituāls. Tas, piemēram, var kļūt par automātisku ieradumu – uzsmēķēt cigareti pie rīta kafijas, pauzes laikā darbā vai arī stresa pilnas dienas beigās, braucot uz mājām.
Lai veiksmīgi atmestu smēķēšanu, būs gan jācīnās ar fizisko atkarību, gan jāmaina vai jāaizstāj ar to saistītie ikdienas ieradumi. Ar spēcīgu gribasspēku apveltīti cilvēki to var izdarīt paši saviem spēkiem. Tomēr vairākumam smēķētāju būs nepieciešama speciālistu, kā arī dažādu palīglīdzekļu un alternatīvu palīdzība. Nebaidīšanās meklēt palīdzību smēķēšanas atmešanas procesa laikā būtiski palielina iespējamību, ka cigaretēm izdosies pateikt nē jau ar pirmo mēģinājumu. Der atcerēties, ka aptuveni tikai 5% no visiem, kas centušies paši atmest smēķēšanu bez citu palīdzības, tas ir veiksmīgi izdevies.
Jāņem vērā, ka lielākais kaitējums veselībai nāk no dūmiem. Tāpēc cigarešu lietotājs kaitējumu var nodarīt ne vien savai veselībai, bet arī apkārtējiem. Smēķēšana ir bīstama nodarbe visiem, kurus skar cigarešu dūmi. Jo īpaši bīstami tie ir bērniem, kuru orgāni un imūnsistēma ir vēl tikai attīstības procesā. Tikpat bīstami dūmi ir arī mājdzīvniekiem, kuri seko savam saimniekam un parasti ir bezspēcīgi izvairīties no cigarešu dūmu ieelpošanas. Cigaretēm sadegot, to dūmos veidojas aptuveni 7000 ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un izraisa dažādas bīstamas slimības.
Nezaudēt motivāciju un cerību
Pat gadījumos, kad motivācija sākotnējai atmešanai ir bijusi pietiekoša, ļoti bieži ar to var nepietikt, lai pārstātu smēķēt pavisam. Smēķēšanas atmešanai nav brīnumlīdzekļu, kas ļautu to izdarīt ātri un vienkārši. Tomēr vienmēr ir vērts atcerēties, ka cilvēka organismam piemīt labas atjaunošanās spējas arī attiecībā uz smēķēšanas nodarīto kaitējumu. Proti, ja cilvēks atmet smēķēšanu un nav iedzīvojies neatgriezeniskos veselības bojājumos, tad dažu gadu laikā ir iespējams atgūt veselības stāvokli, kas būtu tuvs nesmēķētājam.
Vislabākie rezultāti gan parasti ir cilvēkiem, kas smēķēšanu atmet jau jaunībā un nepaspēj tik plaši saindēt organismu. Ilgstošiem smēķētājiem pastāv augsts risks iedzīvoties plaušu slimībās, kas var nebūt izārstējamas, tomēr arī viņiem smēķēšanas atmešana noteikti uzlabos kopējo veselības stāvokli un labsajūtu. Smēķēšana ne vien pati rada pateicīgu vidi dažādām slimībām, bet arī palēnina citu slimību ārstēšanas procesu, kā arī vēlāko atlabšanas periodu.
Ilgstošiem smēķētājiem atmešanas procesu apgrūtina arī sākotnēji nelabvēlīgās izjūtas, kas ķermenī rodas, atbrīvojoties no smēķēšanas atkarības. Var būt novērojama sausa mute, izsalkuma sajūta, miega traucējumi, garastāvokļa maiņas un citi. Par šādām izjūtām nav jāsatraucas, jo visi šie simptomi izzūd, vēlākais, pāris dienu un nedēļu laikā.
Jaunu ieradumu spēks
Smēķēšana bieži ir saistīta ar depresiju, trauksmi vai garlaicību. Tāpēc atmest nozīmē arī atrast dažādus jaunus un veselīgākus veidus, kā tikt galā ar šīm jūtām. Ieteicams padomāt par jauniem hobijiem, kas var aizraut bijušo smēķētāju. Atmetot smēķēšanu, pavērsies jaunas iespējas. Ķermenis pakāpeniski atgūs fizisko formu, un daudzas sportiskas aktivitātēs, kas smēķēšanas laikā nebija iespējamas, var kļūt atkal interesantas un paveicamas.
Īpaši sākumperiodā būtisks ieteikums ir izvairīties no situācijām, kurās iepriekš notika pats smēķēšanas process. Piemēram, nedoties līdzi kolēģiem uz darba pīppauzēm, izvairīties no gadījuma alkohola lietošanas un lielākām ballītēm. Nonākot situācijā, kurā agrāk cilvēks būtu smēķējis, var rasties neatvairāma vēlme smēķēt atkal, un tas apgrūtinās smēķēšanas atmešanas plāna īstenošanu.
Smēķēšana ir saistīta ar mutes nodarbināšanas ieradumu. Cenšoties atmest smēķēšanu, ieradums var saglabāties un veicināt, piemēram, neveselīgu našķošanos. Palīdzēt var dažādas alternatīvas, piemēram, košļenes košļāšana, kas nodarbinās mutes muskuļus un mazinās tieksmi pēc smēķēšanas ieraduma.
Ir smēķētāji, kuriem atmešanu palīdz īstenot dažādi bezrecepšu un arī specializēti recepšu medikamenti. Savukārt citiem izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu vai arī sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Visos gadījumos būtisks speciālistu ieteikums ir, lai smēķēšana nav gluži vienīgais ieradums, ko maināt atmešanas brīdī, jo šo ieradumu ir nepieciešams aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas. Katram tas būs kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā tas būs daudz labāk, nekā turpināt smēķēt cigaretes.