Kā bišu spietā
Kad no zemnieku saimniecības «Klimpas» puses ieradāmies «Daivas» ražošanas bāzes pagalmā, tur vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē gāja karsti: ierastajā kārtībā jaunās ražas kravu vedēji prāvā rindā devās vispirms uz svariem un paraugu noņemšanu, tad uz graudu pieņemšanas līniju – veduma nodošanu pirmapstrādei. Jaudīgā transporta kustībai pa vidu vēl meistarīgi visu laiku lavierēja graudu kaltes kurināmā – ražošanas pārpalikumu, pelavu – iekrāvējs kurtuvē, kuras aktīvā uguns vairāk nekā 1000 grādu karstumā tiek uzturēta visu diennakti. Izrādās, ka viens iekrāvēja pelavu kauss nodrošina vienu stundu ražīga kaltes darba. Nepamet sajūta, ka «Daiva» pašlaik ar saviem vienā veselā saslēgtajiem mehānismiem un to apkalpotājiem strādā kā tāds precīzs Šveices pulkstenis.
Ko par to saka Arnis Ķibers? «Kā gan citādi, ja vārda tiešajā nozīmē pašlaik esam iebraukuši pamatīgās auzās! Tas nozīmē, ka «Daivas» biedru laukos ziemāji ir jau nokulti, un pašlaik, sākot ar auzām, vācam vasarāju kultūras. Mūsu kooperatīvam kopumā ražas vākšana vēl nemaz nav pusē, bet jau tagad jūtam, ka mums šis daudzējādā ziņā būs rekordu gads: gan ražas novākšanas ātrumā, gan kopražā, gan arī atsevišķu kultūru ražībā. Tādā tempā «Daivā» mēs vēl nekad neesam strādājuši. Spējam tik sava uzņēmuma iekārtas darbināt dienu un nakti, jo ir svarīgi, neradot zemniekiem sastrēgumus, visu izaugušo operatīvi pieņemt, izkaltēt un pie vietas uzglabāšanā nolikt. Neslēpšu, ka ir, ko galvu palauzīt, kur to visu savietot, jo ražas ir ne pa jokam. Vidējā ražība ziemas kviešiem mūsu graudkopjiem ir virs 6 tonnām no hektāra, bet labākajiem pat 7 un 8 tonnas no hektāra. Arī auzām, kurās pašlaik strādājam, ir izcilas ražas: virs 5 tonnām no hektāra. Vareni! Kaut ko tādu savā kooperācijā piedzīvojam pirmo reizi!
JAUNĀ RAŽA. Kravu vedēji cits aiz cita stājas ceļā uz graudu pieņemšanu. Ārijas Romanovskas foto