Lai šļaukas sausas!
Kā «Liesma» jau informēja, nesen Burtniekos notikušajās Valmieras novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju sporta sacensībās vingrinājumā Izvēršanās no ugunsdzēsēju auto gan Dikļu vīru, gan sieviešu komanda atkal pierādīja, ka regulārajiem treniņiem un disciplīnai ir liela nozīme.
Viņnedēļ sarunājos ar daļu no sportiskajiem diklēniešiem par ikdienas treniņu darbu un pelnīto uzvaras prieku. Trešdiena parasti ir viena no divām komandu treniņu dienām, bet šajā trešdienas vakarā notika tāds kā improvizēts treniņš – intervija «Liesmai».
Turpina rakstīt vēsturi
Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem Dikļos ir sena vēsture – formējumi pastāvot jau 85 gadus. Pēc tāda kā klusuma perioda šajā kustībā BUK darbību 2016. gadā atsāka Andris Krēsliņš, un pirms diviem gadiem, 2020. gadā, tiek nodibināta Dikļu BUB biedrība, kuras priekšsēdētājs joprojām ir Andris, kurš vienlaikus ir arī kapteinis, stūrmanis, priekšnieks un dzinulis. Viņš ir tas, kurš visus motivē darbībai un satur kopā.
Savukārt biedrības statuss ļauj pašiem startēt ar saviem projektiem un piesaistīt līdzekļus. Pagājušajā gadā Dikļu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, veiksmīgi piedaloties Kocēnu novada iedzīvotāju iniciatīvu projektā, ieguva ap 700 eiro, par kuriem iegādāti kokmateriāli, no kuriem izgatavoti āra trenažieri vieglatlētikas treniņiem.
«Šī bija ļoti laba iespēja, un arī šogad plānojam startēt Valmieras novada pašvaldības izsludinātajā konkursā. Biedrībai pagaidām nav sponsoru, līdz ar to nav investīciju. Esošais aprīkojums ir daļēji pašvaldības ieguldījums brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā, tomēr pamatā ir vācu kolēģu dāvinājumi. Lai mēs paši būtu operatīvāki un varētu veikt vairāk funkciju, ir vajadzība uzlabot aprīkojumu,» stāsta sieviešu ugunsdzēsības sporta komandas dalībniece Kristīna Līdaka. «Pirmais sāpīgākais jautājums, ar kuru saskārāmies arī nesen notikušajās sacensībās, ir profesionālie ugunsdzēsēju sporta stobri, kas no tiem, kurus lietoto ugunsdzēsībā, atšķiras ar stobra tievo galu, līdz ar ko ūdens strūkla mērķī trāpa precīzāk. Savukārt ugunsdzēsības stobrs ir regulējams – izklaidus, kompaktāks – pēc vajadzības. Kad piedalāmies sacensībās, kur svarīgs ir laiks un precizitāte, visiem ir vieni stobri, profesionālie – lai būtu godīgi. Ikdienā uz nelaimes gadījumiem, dzēšanām braucam ar parastajiem stobriem,» papildina Andris. Tam, ka līdz nākamajam gadam jātiek pie jauniem, profesionāliem, stobriem, piekrīt arī Dikļu ugunsdzēsības sporta komandas dalībnieki Mārtiņš Krēsliņš un Gints Saliņš, apņēmības pilni turpināt trenēties nākamajām sacensībām.
DIKĻU UGUNSDZĒSĪBAS SPORTA LIELĀ, DRAUDZĪGĀ ĢIMENE. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv