Lai to redzētu, pieteicāmies ciemos. Realitāte patīkami pārsteidza, jo tādā dārzā vēl nebija būts.
Pļavas un dārza ziedu saliņas
Kad ierodamies senu koku saudzīgi ieskautajā mājvietā, mūs sagaida gleznotāja Kristīne ar vīru Edgaru – skolotu pavāru, tagad loģistikas speciālistu. Izrādās, ka abi jaunie cilvēki pēc atgriešanās no dzīves Spānijā tikai trešo gadu saimnieko Edgara senču mājvietā. Kristīne, iesākot sarunu, uzsver, ka, dzīvojot Kocēnos, gleznošanā ir iepauzējusi, jo glezniecību esot iemainījusi pret dārzniecību.
«Tagad gleznoju ar dabas materiāliem un krāsām. Ļauju mūsu dārzā ienākt arī savvaļas augiem, lai katrs no tiem uzzied un savu laiku papildina dārza rotu. Esmu par to, ka skaistums ir vienkāršībā. Tas arī saskan ar manu filozofiju. Esmu iespaidojusies no Nīderlandes dārzu arhitekta, ainavista Pīta Oudolfa (Piet Oudolf), kurš iestājas par pļavas tipa dārziem, kuros savvaļas augi ir dabīgā kombinācijā ar dārza augiem. Tā, lai viss ir mūžīgā kustībā un mainībā.
PIE JAUNĀS SILTUMNĪCAS. Kristīne un Edgars, baudot vasaru. Ārijas Romanovskas foto