Pēc piecu gadu dzīves savā Valmieras 103. sērijas dzīvoklī ar 6 metru garu lodžiju nolēmām šo papildu telpu ierīkot tā, lai būtu patīkami pavadīt laiku svaigā gaisā, neizejot no mājas, un pie reizes padarītu zaļāku savu mājokli pilsētvidē. Un patīkams bija apstiprinājums, ka patiesi balkons pavasara/ vasaras sezonā var pārtapt par zaļo oāzi gan saules apspīdētām ģimenes brokastīm, gan darbadienai pie datora ērtā terases krēslā kāršu pupiņu stīgu paēnā.
Pašu audzētas ēdamlietas
Līdz šim biju starp tiem cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka balkoni ir paredzēti smukumpuķu audzēšanai, bet pie tomātiem, gurķiem un garšaugiem var tikt tikai tie laimīgie, kam ir sava siltumnīca privātmājas pagalmā. Bet, vairāk interesējoties par dārzkopības iespējām urbānajos dārzos, ar ekspertu ieteikumiem nonācu pie augu šķirnēm, kas ir piemērotas tieši mūsu apstākļiem. Tā jau jūlijā pēc pusdienu salātu tomātiem, gurķiem, rukolas, lociņiem, dillēm, spinātiem un skābenēm gājām uz savu balkonu, bet bērni, no rīta pamodušies, pirmie skrēja pārbaudīt, vai kādas zemenes un krūmmellenes jau nogatavojušās, lai turpat gardām mutēm tās apēstu.
Foto no Kažmeru ģimenes arhīva