Pirmā sveicina parka roze ‘Sniedze’
Ceļa norāde vēsta, ka «Ziediņi» atrodas kaimiņos vairākām citām Vijciema lauku sētām. It kā savrupi – savā pasaulē un krietnā uzkalnē ar Bācupīti lejiņā, bet tajā pašā laikā ar tuvējās kaimiņu mājas govju ganāmpulku ainavā. Tuvojoties mūsu brauciena galamērķim, varenie ozoli nepārprotami vēsta, ka šī ir sena mājvieta. Kad par to vaicājam saimniecei, kas iznākusi mūs sagaidīt, dzirdam īsu, mīļuma pilnu stāstu:
«Esam tā sauktajā Bācu kaktā, kur kādreiz bijušas muižas pļavas. Pēc muižas nacionalizācijas zemes kā pateicības dāvinājumu saņēma Latvijas brīvības cīņu dalībnieki. Arī mans vectēvs Emīlis Ziediņš. Viņš iekopa zemi un augļu dārzu, stādīja ozolus, liepas, būvēja māju un deva tai nosaukumā savu uzvārdu. Kopā ar sievu Mariju viņi sagaidīja sešas meitas un dēlu. Kā jau ar meitām – gandrīz visas pieaugot aizspruka, kur nu kurā, tikai mana mamma palika Vijciemā.
Dzīvojām ciematā, bet mani nezin kāpēc kājas arvien nesa uz «Ziediņiem» pie vecvecākiem, kaut kas mani arvien te vilka. Tādēļ arī vēlāk, pēc apprecēšanās ar Ritvaru, likās pašsaprotami, ka abi izvēlējāmies savu nākotni saistīt ar «Ziediņiem». Vectēvs šo lēmumu nepiedzīvoja, taču vecmamma Marija bija priecīga, ka beidzot kāds no pēcnācējiem tomēr turpinās šīs mājvietas stāstu.
FLOKSIS ‘ZIEDIŅŠ’. Priecīga par sējeni ir saimniece Sniedze. Ārijas Romanovskas foto