Ar dārzkopes un floristes pieredzi
Zita mums atver sava pagalma vārtus un aicina uz plašo rudens toņos iekrāsoto dārzu, kur vieta ierādīta gan nelielam ūdens spogulim, gan arī bagātīgiem ziemciešu stādījumiem, kuros blakus krietni paaugušam magnoliju krūmam, vairāku šķirņu skarainajām hortenzijām, graudzāļu pušķiem un sudrabsvecēm aug arī vairāki nepazīstami dekoratīvie augi – piemiņa no laika, kad saimniece vākusi retos svešiniekus. Dārzā goda vietā joprojām savus zaru pirkstus izpletusi milzīga, vairāk nekā četrdesmit gadus augusi, vecmāmiņas no slavenā Pētera Upīša dārza atvestā dekoratīvā purpura ābele. Zita domā, ka tā ir viena no lielākajām šīs šķirnes pārstāvēm Valmierā. Pie saimniecības ēkas dienvidu sienas ražo varens vīnogulājs, bet līdzās piesaulītē ierīkota plaša āra terase ar kamīnu, kur pulcēties ģimenes, kaimiņu un draugu lokā. Rudens saule un saimniece aicina piesēst. Viņa krūzēs lej seno enerģijas dzērienu – tēju no fermentētas ugunspuķes papildinājumā ar aromātisko garšaugu un nektāraugu – Moldāvijas pūķgalvi. Pie tējas – konkursā sudrabu ieguvušais upeņu ievārījums ar kanēli un lauru lapām.
SIMJŪDĀ. Zita ar savu produkciju. Fonā – visi trīs konkursa apbalvojumi. Ārijas Romanovskas foto