Tomēr, liekas, pēdējo nedēļu karstākais kartupelis ir izglītības un zinātnes ministra paustais un NA stingri aizstāvētais plāns pēc trim gadiem visās Latvijas valsts skolās uzsākt mācības tikai latviešu, tātad, valsts valodā. Protams, uzreiz bija skaļa atbalss protesta akcijas izpildījumā ar tik pazīstamajiem lozungiem kā rokas nost no krievu skolām u.tml., kaut dažs labs protestētājs, kā liecināja TV sižeti, pat īsti nezināja un nesaprata, pret ko viņš protestē. Un aktīvistu rindās lielākā daļa vecākā gada gājuma cilvēku, kuriem, tāpat arī viņu bērniem, varbūt pat mazbērniem skolas gadi jau sen aiz muguras. Pašreizējie mazākumtautību skolu audzēkņi, kuru lielākā daļa acīmredzot jau pieņēmuši, ka viņi dzīvos, studēs un strādās Latvijā, vispārējo vidējo izglītību apgūst bilingvāli, t.i., 60% mācību priekšmetu apgūstot latviski, 40% krieviski.
Ministra pozīciju par pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām latviešu valodā visnotaļ atbalsta bijušais ilggadējais Valmieras Viestura vidusskolas direktors, bijušais LR Augstākās Padomes deputāts, kurš kopā ar vairākumu kolēģu nobalsoja par valsts Neatkarības deklarāciju, IVARS BRIEDIS:
«Nekādu diskusiju! Skatījos televīzijas raidījumu un nesaprotu, ar kādām tiesībām Saeimas deputāts Pimenovs nosauc visas Latvijas mazākumtautību skolas par krievu skolām.
Mazāk kult tukšus salmus, bet — strādāt!
Burtu izmērs