Ingus nāk no Gulbenes puses, bet Valmierā dzīvo jau pāris gadus. Pats saka, ka ar koku ir darbojies vienmēr. Pamatskolā virpojis puķu podus un beisbola nūjas. Ir mācījies Cēsu 4. arodvidusskolā, un tā sanācis, ka šobrīd kopš pavasara viņam ir pašam sava darbnīca. Iepriekš viņš darbojās savā garāžā, kura bija izmēros neliela. Garāžai bija vēl viens mīnuss – tā nespēja noturēt temperatūru vienā līmenī, un veidojās temperatūras svārstības, kas nozīmē to, ka darbi švaki žuva, jo ir jābūt pastāvīgam siltumam. Pavasarī sācis iekārtoties darbnīcā, bet tā pamazām, jo ir arī visādi citi darbi darāmi.
Ingus par darbnīcu stāsta: «Vēlējos vietu, kur pašam darboties. Plānoju izveidot atsevišķus slēgtus nodalījumus, kuros virpot un krāsot, jo man nepatīk, ka putekļi ir pa visu darbnīcu, kā ir šobrīd.» Tagad vasarā Ingus saka, ka vispār nav laika pieķerties kādam jaunam vai vēl nepabeigtam projektam – ir jāpaspēj izdarīt daudz ko citu. Par darbiem, ko ir izveidojis, Ingus saka: «Man patīk darboties ar koku, arī ikdienas darbu saistu ar to. Divus gadus Valmierā galdniecībā nostrādāju, tagad rit jau ceturtais gads, kopš strādāju Byko-Lat logu un durvju cehā. Esmu daudz ko taisījis pats, iedvesmu ņemu no interneta, bet daudz ko arī pats pielieku klāt.»
INGUS PUĶĪTIS ar dārglietu lādīti rokās. Ārijas Romanovskas foto