Gaisā smaržoja dūmi un karsta tēja. Bija jaušamas arī bailes par nezināmo, par to, kas var notikt, bet neviens prom negāja, neviens nebēga. Sveši cilvēki stāvēja plecu pie pleca, sargājot savu valsti.
Šogad aprit 35 gadi, kopš 1991. gadā norisinājās barikādes, kad tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai aizsargātu svarīgākās valsts ēkas. Plašā sabiedrības iesaiste, prasmīgi realizējot nevardarbīgo pretošanos, tikai parādīja mūsu tautas vienotību ceļā uz neatkarīgu Latviju. Barikādes kļuva par simbolu latviešu drosmei, vienotībai un ticībai brīvībai. Ikvienam barikāžu dalībniekam tā laika notikumi ir neizdzēšami palikuši atmiņā, un tas ir jāpatur arī tautas atmiņā, tāpēc tikāmies sarunā ar OJĀRU BEĶERI, kas tolaik bija Mazsalacas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, bet arī aktīvās situācijas štāba komandieris, kas koordinēja Mazsalacas un tuvējo apkaimju cilvēku došanos un atrašanos barikādēs.
MAZSALACIEŠI BARIKĀDĒS. No kreisās: Ēvalds Birkavs un Juris Bluķis. Māra Zariņa foto