«Patiesībā jau Cēsu kaujas 1919. gada 22. jūnijā, kur cīņās pret vācu Dzelzs divīziju apvienoto latviešu un igauņu spēku sastāvā piedalījās arī Ziemeļlatvijas brigādes pēdējā rezerve — Cēsu Skolnieku rota, vistiešākajā veidā skar arī Valmieru, jo rotā bija arī Valmieras skolnieki. Pērn pagāja 10 gadi, kopš Cēsīs 11. novembrī — Lāčplēša dienā — Pils parkā uz estrādes amfiteātra trepēm rīkojam projekciju no svecītēm: uz kāpnēm izveidojam Latvijas kontūru, aicinot cilvēkus tajā ielikt savas svecītes. Paralēli tam tiek veidota video projekcija uz Cēsu pils torņa. Kad visas atnestās svecītes deg, skats ir fantastisks. Ir viegli parēķināt, cik cilvēku tur pabijuši — izskaitot otrā rītā uz kāpnēm noliktās jau izdegušās svecītes un pareizinot apmēram ar 1,2. Pēdējos divus gadus uz kāpnēm bijušas gandrīz 7500 svecītes! Cēsīm, kur pašlaik diez vai ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tas ir daudz. Pie tam 11. novembrī Pils parka estrādē ierodas ar svecītēm ne tikai cēsnieki.
Kauju rekonstrukcijas, lai atcerētos vēsturiskus notikumus, veido daudzās valstīs pasaulē. Manuprāt, galvenā mērķauditorija ir skolu jaunatne, varbūt arī studenti, ar Cēsu kauju rekonstrukciju viņiem var parādīt vistiešākajā veidā šos gandrīz 100 gadu vecos notikumus, kuros izšķīrās mūsu valsts liktenis.
VĪRI GATAVI CĪŅĀM. Rekonstrukcijas dalībnieki pirms kaujas Pirtsupītes gravā (gravā blakus Palasta ielai, aiz Pils parka) pērn. Pirmais no labās — Renārs Sproģis.