Guna, kā tas nāk, ka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Pedagoģijas fakultāšu absolventes viens no vaļaspriekiem ir virtuves māksla? Kā tas aizsākās un ko esi apguvusi šajā jomā?
Gatavot man ir paticis vienmēr, jau agrā bērnībā. Cik sevi atceros, tik vienmēr esmu kopā ar savu mammu vai vecmammu rosījusies pa virtuvi. Svarīgākais ir tas, ka viņas man vienmēr ļāva darboties un bieži vien aiz manis pārtīrīja traukus un virtuvi, neko nepārmetot. Domāju, ka gatavot ēdienu ar «garšu» nevar iemācīties, tai sajūtai jābūt cilvēkam iekšā. Iemācīties var skaisti noformēt, uzklāt galdu, precīzi gatavot pēc receptes. Gatavošanā esmu ieguvusi pamatzināšanas, mācoties LU Pedagoģijas fakultātē mājturības skolotājas specialitātē un pēc tam ik pa laikam apmeklējot dažādus kursus, dažādu tautu ēdienu gatavošanas meistarklases. Liels izaicinājums vienmēr ir sagatavoties kādam kulinārijas konkursam, tad jāapgūst jaunas tehnoloģijas un jāizstrādā receptes. Esmu kļuvusi par mājražotāju. Ar savām zināšanām kulinārijā es labprāt dalos un vadu kursus dažādās auditorijās.
Kas ir vieglāk vai interesantāk – kā ģeogrāfei izdomāt kārtējo nūjotāju pārgājienu vai velobraucienu pa daudziem nezināmiem maršrutiem vai tomēr virtuvē radīt jaunu kūku vai maizes recepti?
Man patīk abas darbošanās, patīk radīt ko jaunu, patīk ik pa reizei mainīt savu aizraušanos un, galvenais, gūt no tā gandarījumu un prieku, iepriecinot un pārsteidzot ģimeni, draugus un kolēģus.
Man patīk ceļot, no jauna atklāt kādu skaistu vietu, ļoti patīk Igaunijas salas. Domāju, ka manī labi apvienojas gan ceļotājas gars, gan saimnieces īpašības. Pēc ceļojuma vēlos atkal visu dienu pavadīt savā virtuvē un gatavot. Un ir patiešām lieliski, ka šīs abas aizraušanās varu izmantot savā ikdienas darbā.
GRĀMATAS ATVĒRŠANAS SVĒTKOS. Guna Ķibere. Gunas Ķiberes personīgā arhīva foto