Kā tas viss sākās?
Pirms pieciem gadiem pie brālēna Rīgā sāku strādāt ar metāliem. Arī iepriekš man metāls nebija svešs, bet es vairāk ar būvniecību nodarbojos. Vakaros, kad atpūtos, dažādās ārzemju lapās skatījos visādas lietas, ko gatavo no metāla, piemēram, metāla galdiņus. Man radās interese, un tad arī sāku pats mēģināt kaut ko izveidot, bet negribēju kopēt 1:1 kā redzēts, jo man jau bija parādījusies sava vīzija par to, ko gribu izdarīt. Pēc darba devos uz garāžu Rīgā un domāju, kā labāk kaut ko izveidot. Pirmais galdiņš tapa diezgan ilgā laikā, bet man patika. Tad par to sāku domāt kā par papildnodarbošanos, ar kuru varētu arī kaut ko nopelnīt.
Kāds ir ceļš no pirmā galdiņa līdz šim brīdim?
Pašos pirmsākumos izveidoju Facebook lapu, tur liku iekšā savus darbus, tas arī kalpoja kā reklāma. Piecu gadu laikā esmu nonācis tur, kur esmu tagad, jo reklāma ir viens, bet jāpierāda sevi arī darbos. Sākumā mans draugu loks mani atbalstīja un iegādājās lietas. Tagad varētu teikt, ka esmu jau Latvijas robežās zināms, un arvien vairāk cilvēku sāk rakstīt, zvanīt un interesēties. Pirmie galdiņi, ko uztaisīju, aizgāja ļoti lēni – gada laikā varēju pārdot vienu divus galdiņus kādam paziņam. Tomēr es nepadevos un visu laiku turpināju darīt.
Tad no Rīgas atnācu atpakaļ uz Mazsalacu, jo te pašvaldībām bija daudz darbu būvniecības sfērā. Sanāk, ka pa dienu strādāju tur, vakarā nāku darboties uz garāžu. Tagad sākas sezona, kad cilvēki sāk darboties pa dārzu, līdz ar to aizvien pieprasītāki kļūst dārza dekori dzērves, kas kalpo arī par puķu statīvu. Dzērves sāku veidot nedaudz vairāk kā pirms gada – klients man atsūtīja foto un prasīja, vai es varu izveidot ko līdzīgu.
JĀNIS VĪTOLS darbnīcā, pie grila, kas vēl ir tapšanas procesā. Ārijas Romanovskas foto