Muzeja darbinieki stāsta, ka aprīlī jau sākas lielāka apmeklētāju rosība. Ziemas mēneši pagājuši, daudz darot, lai katru muzeja kolekcijās esošo priekšmetu padziļināti izpētītu, aprakstītu un datus ievadītu nacionālajā Muzeju kopkatalogā.
Muzeja krājumu glabātāja Renāte Obelene «Liesmai» rādīja, kā savu kārtas numuru iegūst katrs mazsalacieša Ērika Celmiņa kolekcijas zvans. Renāte garajos ziemas mēnešos izpētījusi zvanu stāstus, daudz jauna uzzinot par tiem, kuri skanējuši Lielbritānijā, kuri priecējuši interjerā pirms vismaz gadsimta, kuri joprojām tiek izmantoti Āzijas valstīs.
«Apaļais zvans ar dobju skaņu… Jā, zināju par govju zvaniem, kas ganāmpulkiem Alpu kalnos, īpaši Šveicē, bet izrādās, ka šis ar dobjo skaņu – ziloņu rota. Arī mūsdienās tos izmantojot,» stāstīja un rādīja Renāte, vedot aplūkot arī, cik labi Valtenberģu muižas telpās iederas lielā peļu kolekcija. Jāatgādina, ka cita bijusī mazsalaciete Ilga Andersone bija īpašu kolekciju pirms vairākiem gadiem atdāvinājusi savas dzimtās pilsētiņas muzejam.
KATRS ZVANS nofotografēts, nomērīts un izpētīts, saka muzeja krājumu glabātāja Renāte Obelene, aicinot aplūkot klātienē ne tikai plašo zvanu kolekciju, bet arī citas rūpīgi sagatavotās ekspozīcijas. Jāņa Līgata foto