Pirms došanās ekspedīcijā Beverīnas roveru cilts dalībnieki pavadīja garas stundas, plānojot piedzīvojumu – tika aprēķināts pārtikas daudzums, sastādīts saraksts ar nepieciešamajām lietām, lai mugursomas nebūtu pārāk smagas un līdz netiktu ņemts nekas lieks. Paņemot līdzi tikai pašu svarīgāko, somas svars sasniedza aptuveni 20 kg, ko katrs nesa visas ekspedīcijas garumā. «Bija ļoti viegli izdzīvot, nebija tā, ka kādā brīdī kaut kā pietrūktu. Svarīgs bija silts guļammaiss, jaka un zābaki, lai būtu komfortā,» skaidro ekspedīcijas dalībniece Karlīna Latsone. «Tie bija atslēgas punkti inventārā, kas nodrošināja komfortu. Ja tev būs neievalkāti zābaki vai cieta mugursoma, tad tās būs mocības un tu neizbaudīsi pasākumu,» papildinot min Gundars Rudzītis.
Naktīs gaisa temperatūra bijusi ap 0 grādiem un bieži lijis, stiprs vējš dažas naktis nav ļāvis izgulēties. «Latvijā esam pieraduši, ka teltis varam uzcelt pa pusei, nevajag izmantot visus striķus vai mietiņus. Ekspedīcijas laikā ar visu savu 15 gadu ārā dzīvošanas pieredzi es, manuprāt, uztaisīju telti, kur 100% bija izmantoti visi striķi un mietiņi,» saka Gundars Rudzītis, uzsverot, ka bijis ļoti svarīgi, lai nakts laikā telts iekšpuse nekļūtu slapja.
BEVERĪNAS ROVERU CILTS kopbilde uzņemta aptuveni 5 km pirms FjallStation jeb Kebnekaises kalna. Foto no privātā arhīva