Kamēr Ivo devies pēc pagraba atslēgas, Antra stāsta par šīsvasaras veikumu:
«Klājas labi, pandēmiju neizjūtu, darba daudz. Vasarā apkalpoju vairākas nometnes tepat Naukšēnos, Ķoņos un arī Kārķi uzaicināja, gatavoju nometņu dalībniekiem pusdienas, brokastis, launadziņu, vakariņas, paralēli pildot pasūtījumus. Šajā laikā jāpriecājas, ka ir darbs, ka vietējie izvēlas savējo, jūtoties apmierināti, ka gan tortes, gan gaļas plates pasūtāmas vienuviet. Sapņoju par savu lielu virtuvi, lai nav jāknapinās dzīvokļa šaurībā un jāīrē virtuve Ķoņu skolā, pildot apjomīgākus pasūtījumus, jo arī pilsētas arvien vairāk izvēlas lauku garšas. Iespējams, ka šajā ēkā atradīsim arī kādu stūri dzīvošanai.»
Nestādīt visus vienā tīrumā
Par šīgada kartupeļu ražu atšķirībā no citiem audzētājiem Ivo nesūdzas: «Tā ir kā kurai kartupeļu šķirnei – nedaudz vecāka ataudzējuma šķirnēm šogad ražas bija bēdīgas vai ļoti bēdīgas, bet tām, kuras bija jaunāka ataudzējuma, padevās pārsteidzoši laba raža. Arī kā kurā laukā, jo šogad man iekšējā balss vienubrīd teica – pamēģini iestādīt vairākos laukos, lai nav, kā mēdza teikt vecāmāte – neliec visas olas vienā groziņā.
ANTRA, NIKLĀVS un IVO LAUBERTI uzrakstu Naukšēni uz fasādes sola saglabāt arī pēc nama rekonstrukcijas. Ārijas Romanovskas foto