Šūpulītis savā vienkāršībā ir drīzāk etnogrāfisks un ar iespēju to viegli pārvietot. Kājas tam piestiprinātas tādā augstumā, lai māmiņai būtu ērti noliekties pie sava dārguma, un šūpošanas amplitūda – droša un zīdainītim saudzīga. Šūpulītis, līdz kamēr tas sāka kļūt par šauru, auklēja bērnu līdz trīs mēnešu vecumam, kad viņam bija laiks pārcelties uz redeļu gultiņu. Tad šūpulītis tika nolikts glabāšanā un pacietīgi gaidīja savu nākamo auklējamo.
ARTURS RUDZĪTIS. Autores foto