Jau trešo gadu entuziasti nedēļas nogalēs dodas izpētes gājienos Latvijas pierobežas novados. Tie varbūt nav biežākie galamērķi, kad gribam aizbraukt atpūsties, tomēr tur ir ko redzēt. «Manuprāt, šādas vietas kādreiz tiek aizmirstas, jo cilvēki par tām vienkārši nezina! Man pašai daudzas no tām bija liels atklājums,» stāsta Karlīna Latsone, organizatore no fonda «1836». Viņa atklāj: katru nedēļu ir kāds pārsteigums, apskatīts kāds neliels ciematiņš un redzēti neierasti vietu nosaukumi, it īpaši Latgalē. Mazās vietas pierobežas novados ir ļoti sakoptas un atstāj pozitīvu iespaidu. «Nesen mēs bijām Zilupē, kas ir pie Krievijas robežas. Tur ir skaista strūklaka pilsētas centrā, ļoti sakoptas ielas, infrastruktūra. Biju patīkami pārsteigta par to, ka visas tās mazās vietas dzīvo. Varbūt tur vietām ir vairāk krievu tautības cilvēku, bet ir arī daudz latviešu un latgaliski runājošo iedzīvotāju. Viņi pastāv par to vietu un lepojas, aicina ciemos un ir ļoti viesmīlīgi,» par gājieniem atceroties, stāsta K. Latsone.
KARLĪNA LATSONE pie projekta «1836» robežstaba, kas ierakts Alūksnes ezera krastā Pleskavas ielas malā aiz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Foto no personiskā arhīva