Šogad vasara mūs pārsteidza visai agri, vai arī zirgaudzētavā izbaudāt šo laiku?
Jā, arī mēs priecājāmies par to. Mums gan ir tāda īpatnība — jātniekiem vispatīkamākais laiks ir pavasarī vai rudenī, kad nav kukaiņu; tiklīdz iestājas karstums un parādās mušas, dunduri, tā sākas problēmas — zirgi dauzās, spārda kājas, mētā galvas, līdz ar to grūtāk ar tiem jāt. Šajā ziņā pašlaik ir briesmīgs laiks. Lielās meitenes (jātnieces — aut.) vēl tiek galā, bet maziem bērniem jau klājas grūtāk.
Cik bērnu pie jums pašlaik trenējas?
Ap 30 varētu būt — tādu stabilu, kuri regulāri nāk, ir ap 15. Daļa nāk reizi, divas reizes nedēļā — savam priekam, cik vecāku naudas maciņš var atļauties. Daudziem gan nav šo iespēju. Ja vecāki var atļauties, tad ļoti ierasta prakse ir arī zirgu nopirkt — bērns, kurš ilgāku laiku jājis ar vienu zirgu, tam tā pieķeras — tikpat kā sunim vai kaķim mājās — un sāk mammai čīkstēt, lai to nopērk, un nereti viņa to arī izdara. Pārsvarā tie bērni, kuriem ir nopirkts zirgs, ar to arī brauc uz sacensībām — cauru sezonu, katru otro sestdienu no februāra līdz novembrim.
Kuras tad ir jūsu jātnieku gaidītākās sezonas sacensības?
Gaidītākās ir tās, līdz kuru līmenim daudziem ir jāizaug un uz kurām visi tiecas — mūsu pašu Pasaules kausa etaps Rīgā, ko rīko Kleistos. Tam arī visi gatavojas, un, ja to iesāk lēkt, tad var arī sākt braukt tālāk uz ārvalstīm, kļūstot par pasaules mēroga sportistu. Ir mums talantīgas meitenes, kuras jau lec 1,20 — 1,25 m augstumus. Arī viņu trenere Terēze Zalte ir Latvijas labākā jātnieka Tautas klases ranga pašreizējā līdere. Līdz ar Terēzes atnākšanu ir jūtami paaugstinājies šis sportiskais gars — jaunieši progresē un aktīvi braukā pa sacensībām.
DACE STŪRE ar vienu no šī pavasara kumeļiem.