Vai stacija joprojām ir vienīgā Baltijā?
Nē! Nu jau vairs nav, jo vairākkārt pie mums uz asociāciju un «Klimpām» pēc pieredzes brauca Lietuvas aitu audzētāji. Ieguldot lielus līdzekļus, nu viņiem tapusi jauna un moderna jēru kontrolnobarošanas stacija. Tās darba attīstīšanai lietuvieši ļoti ieinteresēti joprojām sadarbojas ar latviešiem, aicinot talkā pat mūsu gudrākos nozares ekspertus, piemēram, profesori Dainu Kairišu.
Kāds bija stacijas pirmsākums «Klimpās»?
Nemaz vairs negribas atcerēties, cik, uzsākot stacijas darbu, bija grūti. Bieži vien jautājumu sanāca vairāk nekā atbilžu. Problēmu netrūka, arī ar svariem, svēršanu, ar barību pieejamību un pat ganībām. Tolaik lielāko darbu daļu nācās paveikt man vienam, bet, nepārtraukti konsultējoties ar zinošajām profesorēm Genovefu Norveli un Dainu Kairišu, ciešā, man ļoti nozīmīgā sadarbībā soli pa solim gājām uz priekšu. Katra sezona deva jaunas zināšanas un pieredzi. Tieši to arī visvairāk vēlējos, kad pats pieteicos stacijas darbā.
Zinām, ka tagad stacijā nozares attīstību virzāt komandas darbā. Cik un kādi speciālisti pieliek savas zināšanas vēl labākam «Klimpu» rezultātam?
Jā, viss te joprojām notiek ciešā sadarbībā uz zinātniskiem un ģenētiskiem pamatiem, bet tai pašā laikā arī katram atbildot par savu šīs nozares sfēru. Uzsākot darbu stacijā, ļoti sāpīgi izjutu veterinārārsta trūkumu, bet tagad stacijas rīcībā ir vairāki profesionāļi. Tā, piemēram, ciltsdarba zootehniķe Harita Eglīte, konsultējoties ar Lauksaimniecības universitātes profesori Dainu Kairišu, izlemj, tieši no kurām šķirnes saimniecībām katru gadu atlasīs kontrolnobarošanai paredzētos jērus un tieši kādi novērojami tiks veikti. Komandā strādā arī divas veterinārārstes: Ilze Miķelsone un Daiga Vētra. Stacijai desmit gadu laikā ir izveidojies spēcīgs sadarbības mehānisms, kurā zemnieki, nozares profesionāļi, Lauksaimniecības universitātes mācībspēki un arī Zemkopības ministrijas speciālisti strādā vienā virzienā – Latvijas aitkopības attīstībā.
NOVĒROJUMI. Vienā no daudzajiem šīs vasaras teķīšu kontrolaudzēšanas aizgaldiem. Alekseja Koziņeca foto