Dialogu vadīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš un VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs un Vidzemes Augstskolas padomnieku konventa priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.
Kā vēstīja dialoga vadītāji, Latvija nav aplūkojama kā atsevišķa, izolēta sala. Kā Eiropas Savienības dalībvalstij tai ir sava vieta kopējā kontekstā, un tas nozīmē, ka līdz ar daudzām iespējām un priekšrocībām Latvijai ir arī savi pienākumi.
Uzsākot diskusiju, ViA rektors izdalīja, viņaprāt, TOP 3 vēsturiskās sociāli ekonomiskās tēmas — demokrātiju, iedzīvotājus un tautsaimniecības uzdevumus. Diskutējot par demogrāfiskiem rādītājiem, G. Krūmiņš sarunā vēstīja, ka Latvijā pārapdzīvotība nedraud un jau izsenis ģeopolitisko apsvērumu dēļ mūsu teritorijā iedzīvotāju skaits bijis svārstīgs. Šīs svārstības ietekmējušas arī ekonomiskos rādītājus. «Taču, neskatoties uz visu, mums ir iegriba kopēt savas bagātākās kaimiņvalstis. Mēs izvirzām lielas ambīcijas un iedzīvojamies problēmās. Ir jāsaprot, ka Latvijā iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru ir desmit reižu mazāks nekā, piemēram, Nīderlandē. Mēs spītīgi vēlamies uzturēt tādu pašu ceļu tīklu un kvalitāti kā lielajās labklājības valstīs, taču ar šādu IKP tas nav realizējams. Nedrīkstam pārmest ministrijām nepareizu rīcību, jo salīdzinājumā ar citām labklājības valstīm mums ir daudz mazāki resursi. Un, ja man jautā, kas nākotnē ir pats galvenais, tad varu teikt, ka jādomā par mūsu jauno paaudzi, lai būtisks iedzīvotāju kopums būtu spējīgs pieņemt un izmantot pārmaiņas,» tā G. Krūmiņš.
DISKUTĒJOT par Latviju Eiropas kontekstā: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka (no kreisās), Vidzemes Augstskolas (VIA) rektors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš un VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs un Vidzemes Augstskolas padomnieku konventa priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Jāņa Līgata foto