“Manuprāt, tas, ko darām Sociālo zinātņu fakultātē, patiesībā būtu jādara skolās, jo redzu, ka jaunieši nevēlas iedziļināties, viņi neredz tam jēgu. Šobrīd tiek runāts, kā uzlabot medijpratību, taču ir aizmirsts izskaidrot, kāpēc tā nepieciešama. Esam aizskrējuši vilcienam pa priekšu, tāpēc situācija ir tik bēdīga un jaunieši neizprot, kāpēc nevar dalīties ar visām ziņām, kas internetā atrodamas, ar ko citi jau dalījušies. Kāpēc viņam vajag zināt avotus, zināt, vai netiek izplatīta viltus ziņa.
Esam izstrādājuši metodiku, kāpēc jāzina avoti, kāpēc jāzina mediju īpašnieki, izcelsmes vieta, jo tas viss ir būtiski.
Vienkāršs salīdzinājums. Lai dzīvotu, mēs uzņemam pārtiku, gluži tāpat ir ar mūsu smadzenēm – lai tās darbinātu, jāuzņem informācija. Mēs taču neēdam nepārbaudītas izcelsmes produktus, tieši tāpat vajadzētu būt ar informācijas uzņemšanu. Ir vajadzīga pārbaudīta, svaiga un derīga informācija.
Var jautāt, ja jaunieši tam nepievērš uzmanību, kā būt vidēja un vecāka gadagājuma ļaudīm? Ar šo sabiedrības daļu nav tik traki, jo vecākā paaudze dzīvojusi laikmetā, kad informāciju ieguva no tradicionālajiem medijiem. Viņi zina, kā avīzes, žurnāli, radio, televīzija informāciju sagatavo un pasniedz, un tiem uzticas. Šiem cilvēkiem tikai svarīgi apzināties, ka, nonākot saskarsmē ar informāciju, kas nav radīta redakcijās, pret to jābūt ļoti uzmanīgiem. Redakcija tomēr ir kolektīvs, kas atbild par informācijas kvalitāti. Protams, jāsaprot, ka arī redakcijas ir dažādas, ir tādas, kas strādā profesionāli, kam var uzticēties, taču ir arī tādas, kas izplata dezinformāciju. Tāpēc jācenšas skaidrot, ka ne visas redakcijas pilda savu uzdevumu godprātīgi.
Te jārunā par Krievijas informācijas telpu, kurā darbojas redakcijas, kas ir Kremļa kontrolē, kas visus notikumus, arī ārvalstu, pasniedz izdevīgi sev, neatspoguļojot objektīvo situāciju. Kā zināms, arī latvieši mēdz skatīties Krievijas TV kanālu ziņas, kurās ir šī ačgārnā informācija par Ukrainu, Gruziju, citiem pasaules notikumiem. Ja cilvēks neprot angļu valodu, nevar dzirdēto pārbaudīt pasaules vadošajos ziņu portālos, kā būt?
Ja cilvēks skatās Latvijas televīziju, klausās Latvijas radio, viņš saņems objektīvu informāciju. Tie ir profesionāli mediji, kas atspoguļos galvenos notikumus, tāpēc neuzskatu, ka šajos gadījumos vajadzētu pētīt pirmavotus. Kaut vai referendums Katalonijā, nav jāzina spāņu valoda, lai nonāktu pie galvenajiem avotiem, nav jāseko pasaules ziņu aģentūrām, mūsu pašu Latvijas mediji to atspoguļo pietiekami profesionāli. Un to var attiecināt uz visiem pasaules notikumiem.”
Sagatavojis Jānis Gabrāns
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.